Saeimas sēdē 13. maijā deputāti ilgi debatēja par ierosinājumu aizliegt lūšu medības. Ieceri kritizēja arī deputāts Andris Kazinovskis (ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas), uzsverot, ka vides organizācijas esot bagātākās nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā un to propagandai nevajagot pakļauties. Viņa apgalvojumi neatbilst patiesībai – 30 ienākumiem bagātāko sarakstā ir tikai viena vides organizācija, turklāt nevis pirmajā, bet trešajā desmitā.
Saeima par lūšu medībām sprieda pēc tam, kad platformā Manabalss.lv par to aizliegšanu bija parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši. Deputātu vidū domas dalījās, un vairāki norādīja, ka lūši ir plēsēji, kas apdraud citus dzīvniekus, un ar medībām tiek regulēts to skaits. A.Kazinovskis papildus šiem argumentiem lielu uzstāšanās daļu veltīja vides organizāciju kritikai, sēdē stāstot: “Es esmu papētījis jautājumā par lūšiem aktīvāko vides aktīvistu organizāciju būtību. Vispirms jāmin tas, ka bagātākās NVO mums Latvijā ir tieši vides organizācijas, piemēram, Latvijas Dabas fonda apgrozījums 2019. gadā ir 2,6 miljoni eiro.” Deputāts norādīja, ka vides organizācijām esot finansiālas, ne dabas aizsardzības intereses, tāpēc nevajagot pakļauties to lobijam un propagandai. Tas ir viedoklis, taču apgalvojums, ka vides organizācijas ir bagātākās NVO Latvijā, neatbilst faktiem.
Kurām ir lielākie ieņēmumi?
Lūdzām kompānijai “Lursoft”, kas izveidojusi Uzņēmumu reģistra datubāzi, apkopot informāciju par NVO ar lielākajiem ieņēmumiem. Starp 30 NVO, kurām 2019. gadā bijuši lielākie ienākumi, ir tikai viena vides organizācija – Latvijas Dabas fonds (LDF), kas ierindojas 24. vietā (dati par 2020. gadu vēl nav pieejami). Tās ienākumi tiešām ir 2,6 miljoni eiro, kā Saeimas sēdē sacīja A.Kazinovskis. Taču saraksta augšgalā ar piecreiz lielāku summu ir Latvijas Sarkanais Krusts, daudz lielāki ieņēmumi nekā Dabas fondam bijuši arī vairākiem citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Latvijas vadošajām sporta organizācijām.
LDF mājaslapā arī publicēts 2019. gada pārskats, kurā redzams, ka lielākā daļa finansējuma – 1,8 miljoni eiro – saņemti no ES fondiem. LDF direktors Ģirts Strazdiņš skaidroja “Re:Check”, ka organizācija piesaistījusi Eiropas Komisijas programmas “Life” finansējumu un tiek īstenoti vairāki projekti. Ja LDF ir vadošais projekta partneris, tad finansējums paredzēts arī citām organizācijām, viņš norāda. Pēdējie šādi projekti ir saistīti ar mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšanu, kā arī pret klimatu atbildīgu lauksaimniecību un zālāju dažādas izmantošanas veicināšanu.
Otra lielākā fonda ieņēmumu daļa – teju pusmiljons eiro – ir dotācijas. Ģ.Strazdiņš skaidro, ka tas pārsvarā ir Latvijas valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem. Savukārt 250 tūkstoši eiro saņemti par saimnieciskās darbības veikšanu, proti, dabas skaitīšanu, ko LDF veic Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā.
Vai organizācija aktīvi izsakās par lūšu medībām?
No A.Kazinovska teiktā noprotams, ka LDF aktīvi iestājas par lūšu medību aizliegumu. Ģ.Strazdiņš norāda, ka tā nav – viedoklis izteikts drīzāk pastarpināti. LDF ietilpst Vides konsultatīvajā padomē, kurā kopā ar 19 citām NVO uzrauga dažādu ar vidi saistītu normatīvo aktu ieviešanu un konsultē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Vides konsultatīvā padome pagājušā gada beigās publicēja vēstuli, kurā paudusi atbalstu idejai par “nulles limitu” lūšu medībām 2020./2021. gada medību sezonā.
Ģ.Strazdiņš šo pozīciju atbalsta, taču tās sasaistīšana ar organizācijas budžetu esot nepamatota: “Organizācijas, kuras ir iesaistītas, drīkst izteikt savu viedokli neatkarīgi no tā, vai tās ir ar lielāku vai mazāku apgrozījumu. Mēs līdzīgi nevērtējam citas diskusijā iesaistītās organizācijas – cik tām ir liels gada budžets.” Viņš arī norāda, ka vides organizācijām ar šādiem apgalvojumiem jāsaskaras bieži: “Mums pietiek uzstāties, piemēram, pret kādu fosilās degvielas jautājumu, vienalga, naftu vai akmeņoglēm, kad pārmetīs, ka tas ir konkurentu, piemēram, kokrūpnieku, interesēs. Ja sakām, ka Latvijā mežus nevajag tik daudz izcirst, tad noteikti to finansē zviedru lobisti, kuri negrib, lai Latvija ir konkurētspējīga.”
Ko atbildēja deputāts?
Norādījām A.Kazinovskim uz NVO ieņēmumu datiem un vaicājām, vai vispārinājums par vides organizāciju bagātību nav pārspīlēts. Viņš atbildēja: “Zināmā mērā tomēr tas atbilst. Ir ļoti daudz organizāciju; ja arī tajās trīsdesmit ir, tad, es domāju, tas atbilst manam teiktajam.” Viņaprāt, vides organizācijas nav pietiekami kontrolētas, tām esot daudz lobiju un finanšu “ietekmēt arī masu medijus”. “Re:Check” jautājumi esot viņu mudinājuši sākt pētīt organizāciju darbību padziļināti, jo no to īstenotajiem projektiem, viņaprāt, labuma neesot. Tāpat viņš saka: “Jūs skatījāties laikam gada griezumā, bet es piedāvāju 10 gadu griezumā.” Deputāts esot secinājis, ka “desmit gados Dabas fonds projektos apguvis kaut kur 86 miljonus”. “Re:Check” pēc “Lursoft” datiem saskaitīja, ka desmit gados – no 2010. līdz 2019. gadam – fonda kopējie ienākumi ir bijuši ievērojami mazāki – nedaudz virs 13 miljoniem eiro.
Saeima jautājumu par lūšu medību aizliegumu nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iepriekš tas netika darīts tieši A.Kazinovska iebildumu dēļ, raksta portāls LSM.
Secinājums. A.Kazinovskim ir taisnība, ka Latvijas Dabas fonda 2019. gada ieņēmumi ir 2,6 miljoni eiro, taču viņa teiktais, ka vides organizācijas ir Latvijas bagātākās NVO, ne tuvu neatbilst patiesībai. Viņa pārmetumi fondam saistībā ar diskusiju par lūšu medībām ir ārpus konteksta, jo šī organizācija nav tajās tiešā veidā aktīvi iesaistījusies un nav aģitējusi par medību aizliegumu.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
