Pirms 40 gadiem
1981. gada 3. jūnijā
Dienas kārtībā lopbarības sagāde
“Šonedēļ galvenais uzdevums ir iedarbināt visus zāles miltu agregātus, kā arī zālāju pļauja. Nesen notikušajā siena pļaujas tehnikas skatē atklājās, ka kolhozos “Draudzība” un “Druva”, kā arī Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijā nav darba kārtībā vajadzīgā tehnika. Tātad pārskatos minētais maldinājis.
Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas galvenais inženieris (..) aizbildinās ar mehanizatoru trūkumu. Tikai nesen izraudzīti kadri visām E-280 mašīnām. Lielplatoniešiem ir pretenzijas par remontdarbu kvalitāti “Lauktehnikas” rajona apvienības darbnīcās. Diemžēl akti par brāķi nav sastādīti. Pašreiz Lielplatonē nav vēl kārtībā arī trīs graudu kombaini. Steidzīgi jāķeras pie graudu kalšu un tīrītāju sakārtošanas.
Kolhozā “Draudzība” skates dienā nav bijusi kārtībā viena siena prese un viens pļāvējs E-280. Bet mehanizators, kam uzticēta šī dārgā un sarežģītā mašīna, bijis nodarbināts kartupeļu stādīšanā. Arī zāles miltu kalte nav sakārtota, nesokas graudu kombainu remonts.
“Druvā” pārbaudes dienā nebija sagatavots darbam pļāvējs E-280. Siena miltu gatavošanu te sola sākt nedēļas nogalē. Bet saimniecībā ir 35 hektāri kamolzāles, tāpēc ar pļauju vilcināties nedrīkst. (..)
Lai lopbarības sagatavošana ritētu organizēti, visur jābūt teicamai kārtībai. (..) Izvirzīts uzdevums jūnijā izpildīt lielāko daļu zāles miltu ražošanas plāna. Arī kamolzāle steidzami gaida pļāvējus.
Lopbarības paraugu noņemšana jāorganizē kopīgi ar rajona veterināro laboratoriju. Vismaz vienu reizi divās nedēļās jāpārbauda karotīna daudzums barībā. Pēc pļaušanas jāveic zālāju mēslošana ar karbamīdu.”
Vāzes, krūzes, kausi
“Jaunās piecgades pirmajā gadā raits darba solis ir ražošanas apvienības “Latvijas keramika” kolektīvam.
Četru mēnešu produkcijas izlaides plāns izpildīts sekmīgi. Un kā arvien kolektīva ļaudis gājuši radošo meklējumu ceļus, lai ar savu izdomu priecētu pircējus.
Piecos mēnešos keramikas ražotāji apguvuši 13 jaunus izstrādājumu veidus. To skaitā piecas dažādas vāzes, ziedu trauks nelieliem ziediem, dekoratīvs trauku komplekts kaktusiem, kurš sastāv no četriem mazākiem trauciņiem. Viens no tiem ir jau ražošanā. Ceļu pie pircējiem atraduši divu veidu alus kausi 0,5 līdz 0,7 litru tilpumā. Apgūta jaunas piena krūzes ražošana. Daudzus priecēs arī divas suvenīrtipa ziedu vāzītes.
Jūnijā apvienības ļaudis sāks ražot alus servīzes un otro trauku kaktusu audzēšanas komplektam.
Nākamajā pusgadā paredzēts apgūt vēl 13 jaunus produkcijas veidus. Starp tiem lielākais izstrādājums būs kafijas servīze sešām personām.”
Alkohola izraisītā nelaime
Nevarēja dzīvesbiedri iedomāties to, ka pēc brauciena ar “Moskviču” pa mūsu pilsētu viņi abi kopā vairs mājās neatgriezīsies, ka viņu divi bērni vairs neredzēs savu māti.
Piestājuši Ļeņina un Lietuvas ielu krustojumā un gaidīdami izdevību nogriezties, abi dzīvesbiedri juta tikai to, ka no aizmugures nāca stiprs trieciens. Pēc tam mašīna tika dauzīta vēl un vēl, līdz “Moskvičs” un autobuss, kas to grūda un stūma, atdūrās pret izpildkomitejas ēku.
Saskrēja cilvēki, ieradās ātrā palīdzība un milicija, bet abi dzīvesbiedri to vairs nejuta. [Vadītājs] nāca pie samaņas slimnīcā, [pasažieres] dzīvību glābt vairs neizdevās.
Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka “Latvijas agroķīmijas” Jelgavas ražošanas apvienības šoferis (..) pēc darba iebrauca autobusu stāvvietā un turpat autobusā arī iedzēra. Kad iedzeršana beidzās, viņš ar autobusu no stāvvietas aizbrauca. Kā tas bija iespējams? Gluži vienkārši. Nebija jau neviena, kas raudzītos, lai stāvvietā novietotie transporta līdzekļi tur arī atrastos. Darbavietas administrācija par to maz interesējās.
Kur gribējies braukt un kāpēc? To pateikt [vainīgais] nevarēja. Viņš bija izdzēris tik daudz, ka par notikušo neko neatcerējās.
Nav grūti iedomāties Ļeņina ielu – pilsētas galveno maģistrāli. Visintensīvākā satiksme un visvairāk gājēju. Te pēkšņi pa to drāžas autobuss, kurš piedzēruša šofera alkohola apmiglotās apziņas dēļ pārvērties par dzelzs briesmoni – par ļaunuma un posta nesēju.
Ilgs laiks brīvības atņemšanas vietās būs jāpavada [autobusa vadītājam]. Pēc soda izciešanas viņš atgriezīsies. Bērni savu mati nesagaidīs nekad.
Tagad viņš esot sapratis, ka pie visa vainīga bijusi tieksme uz pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu. Bet vai bija jāupurē cilvēka dzīvība, lai to saprastu? Cik nelaimēm vēl jānotiek, lai līdzīgie dzērāji un viņus nekontrolējošās amatpersonas saprastu, ka alkoholiķis pie stūres jebkurā brīdī var kļūt par noziedznieku?”
