Nupat kā biju Liepājā darba darīšanās. No rīta izbraucu no Jelgavas, tad cauri Saldum uz pilsētu, kurā piedzimst vējš. Pa ceļam priecājos par Kurzemes ainavām, bagātīgi izpušķotām ar rapšu lauku zeltu un ziedošu mežābeļu gatvju altrozā toņiem, kas pietuvojas gleznieciskai simfonijai, kādu mums sniedz Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, kuri Latvijas dabu pratuši ikonizēt latviskās ainavas klasiskajā valodā.
Katram laikam savi dižgari un meistari. 26. maijā Latviju pāršalca suminājumu vētra komponistam Imantam Kalniņam, viņa jubilejas gads vēl uzņem apgriezienus mūzikas pasaules notikumu kalendārā. Gaidīsim tikai to brīdi, kad koncertdzīve būs atkal sliedēs!
Imanta Kalniņa dzīve sākās Rīgā, tagad komponista mājas ir Liepāja, bet viņa dziesmām mājas ir it visur, kur dzied un dzīvo latvieši. Imanta Kalniņa mūzikas pūrs ir no dziesmas līdz simfonijai, operai, ietverot augstākos mākslas žanrus, te talants ir sazobē ar akadēmisko izglītību.
Virs galvas mūžīgs Piena ceļš – tepat mūsu Tērvetes mežos pasaku Sprīdītis, kas droši sper soli pasaulē, mūsu jaunieši, kas, skolas absolvējuši, droši spers soli tālākās izglītības gaitās. Skolotāji, vecāki jaunajos absolventos iesēj ticību spēkiem un pašapziņu iet uz savu sapni. Lai ko mēs dzīvē darītu, mums visiem ir vajadzīga drosme. Ik uz soļa dzīve prasa no mums cilvēka cienīgu soli, kad drosme ir tā rakstura īpašība, kas ļauj pieņemt pareizo lēmumu. Amerikāņu mitologs Džozefs Kempbels (Joseph Campbell) ir slavens ar teicienu “follow your bliss”, kas būtībā atspoguļo to, ka, meklējot savu ceļu dzīvē, mēs meklējam stāvokli, kurā esam patiesi laimīgi.
Izvēlēties profesiju un studiju mērķus ne vienmēr ir viegli, ir studenta gaidas un ir mācību iestādes prasības. Jāņem vērā dzīves situācija, apstākļi un noteikumi, lai studētu akadēmiski attiecīgā izvēlē. Sekot savam sapnim vai dzīves aicinājumam ir būtiski, bet vēl būtiskāk, lai jaunietim ir mērķis, spēja redzēt savu vietu dzīvē. Ne katrs būs komponists, bet artavu pasaules dzīves ēkas pilnībā dod ikviens cilvēks.
Kad braucu ar riteni garām pilij, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, jādomā par studentiem, kuri pieder universitātes saimei. Viņi arī Latvijas zemes īstenie kopēji, viņi ir tie, kas zina, kā rapšu laukus sēt, kopt. Lauksaimniecības universitāte ir vēl viens Jelgavas dārgums, kas jānovērtē ne tikai ar Rastrelli pils ēkā redzamo arhitekta ģenialitāti, bet kā vieta, kur zināšanas apgūst mūsu jaunieši.
Virs galvas mūžīgs Piena ceļš un mūžīgs ceļš zem kājām – katram savs ejamais, katram savs darāmais, bet jūnija ceļš no izlaiduma meijām līdz Jāņu dienai vijas bezgala skaists un apsološs.
