Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un
agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu
bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes
priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums
amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca
“sabiedrības intereses”. Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā
uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir
virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības
pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl
priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.
Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes
ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai
sakarā svarīgs esot dialogs.
Savukārt stāstot par izraudzīto jauno izglītības
ministri, Kariņš teica, ka viņai izglītības jomā ir izteikta kvalifikācija, jo
viņa ir ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē, kā arī ir strādājusi par
skolotāju. Kā būtiskāko paveicamo darbu premjers uzsvēra to, ka jāstrādā, lai
septembrī klātienē atsāktos mācības.
Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs sacīja,
ka Muižnieces uzrunā nesaklausīja neko par to, kā viņa plāno savus solījumus
pildīt, piemēram, nodrošinot no septembra mācības klātienē.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) ir ļoti svarīga, lai veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.
Viņaprāt, ļoti svarīga ir sadarbība starp IZM un Ekonomikas ministriju,
uzsverot, ka jāpanāk “tiltiņš” starp zinātni un uzņēmējdarbību.
Tikmēr parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis
norādīja, ka tas, ko JKP izdarīja ar līdzšinējo ministri, izskatās pēc
“cirvja vai zobena mugurā”. Viņaprāt, šāda rīcība pret savu kolēģi
pasaka ļoti daudz par JKP. “Es neesmu Šuplinskas fans vai atbalstītājs,
esmu pat laikam vairākus ministres demisijas pieprasījumus parakstījis, bet, ja
ko tādu publiski izdara partijas kolēģi, – man par to cilvēciski ir žēl,”
teica deputāts.
Pēc viņa domām, šāda bezprecedenta rīcība ar savu
ministru pierāda, ka koalīcija atzīst milzīgas kļūdas savā darbībā.
Arī bijusī “Saskaņas” biedre Jūlija
Stepaņenko pauda neizpratni par to, kāpēc amatā bija jāmaina Šuplinska.
Muižniece ir dzimusi 1987.gadā. Muižniece par Saeimas
deputāti tika ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada
15.oktobra viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.
Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko
izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva arī
profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU). Turpinot
mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes maģistra grādu.
Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās
Neatkarīgajā izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas
Angļu valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības
“Daugmales skolai” biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim
Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja.
Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes
un Eiropas lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī
Ilgtspējas attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
apakškomisijā.
Muižniecei esot vairāku gadu pieredze grāmatvedības un
revīzijas pakalpojumu nozarē, vairākus gadus strādājot tādos uzņēmumos kā SIA
“Audit Pluss” un SIA “Grant Thornton Baltic”. Politiķe ir
arī vadījusi uzņēmumu SIA “La Fortuna”, kas sniedz bērnu
pieskatīšanas pakalpojumus. Tāpat viņa ir strādājusi viesnīcā “Elizabete
Hotel” kā direktores vietniece.
2016.gadā Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas
angļu valodas skolotāju. Savukārt pēc gada viņa kļuva par Ķekavas novada
pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli.
Muižniece ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un
pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā.
2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus, savukārt pēc gada
pienākumu pildīšanu pārtrauca.
Kā liecina deputātes Valsts ieņēmumu dienestā VID
iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, Muižnieces ieņēmumi pērn veidoja 40
658 eiro.
Domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali
sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko
piederību no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību (NA).
Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas
ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā “KPV LV” uzstāja, ka partiju
vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm
domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir
rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un “KPV LV” izslēgšanu no
koalīcijas.
Muižnieces galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs
“izdarīt visu iespējamo”, lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos
klātienes mācībās.
Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā
mēneša laikā IZM būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās
situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa
skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.
Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu
pie pedagogu atalgojuma celšanas.
Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā
ministre nesola un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu,
kas nozarē ir iesāktas un jāturpina.
Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija
jāmaina Ilga Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Bordāna
teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās neesot
“stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas
slikti”.
Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse
Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.
Foto: skaties.lv
