Jelgavas Jaunā teātra jubilejā.
Sestdien ar Hermaņa Heses «Stepes vilka» izrādi pilsētas kultūras namā beidzās Jelgavas Jaunā teātra piecu gadu jubilejas izrāžu cikls. Pēc izrādes teātris saņēma apsveikumus.
Acīmredzot tā nebija nejaušība, ka noslēgumam tika izraudzīts tieši «Stepes vilks». Ne jau tāpēc vien, ka izrādē piedalās kupls tēlotāju skaits, bet, šķiet, galvenokārt tāpēc, ka tajā spēcīgi izpaužas režisores Lolitas Muižnieces asociatīvā domāšana un spēja šādam iestudējuma risinājumam pakļaut aktierus. Filosofisks dzīves jēgas meklējums savienots ar spilgtu atraktīvu darbošanos askētiskas telpas dažādos līmeņos.
Šādā Mārtiņa Vilkārša uz skatuves veidotā telpā jauno cilvēku teātris sagaidīja gan draugus, gan arī tos, kuriem šurp licis nākt pienākums.
Un draugu ir daudz. Tāpēc, ka paveikts ir daudz. Režisors Agris Krūmiņš, klāstīdams Jaunā teātra dzimšanas grūtības un misiju Latvijas amatierteātru vidū, teica, ka nedēļas laikā redzētie seši iestudējumi ir tikai daļa no teātra izrāžu pūra. Tātad īsajos piecos gados ir stabilizēts ansamblis un radīts apjomīgs repertuārs. E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks pateica vēl vairāk – Jelgavas Jaunais teātris ir jau paguvis ieņemt stabilu vietu Latvijas amatierteātru avangardā. Pierādījums tam ir teātra aktīvā piedalīšanās dramatiskās mākslas festivālos mūsu valstī un ārzemēs, iegūtās tiesības ar divām izrādēm – Lolitas Muižnieces iestudēto «Zagli» un Agra Krūmiņa «Stundu» – nākamā gada janvārī būt to septiņu amatierizrāžu vidū, kuras izrādīs Dailes teātrī. Un vēl – turpat jubilejas sarīkojuma laikā tika saņemts ielūgums bez iepriekšēja konkursa barjeras pārvarēšanas Jelgavas teātra mākslu pārstāvēt starptautiskajā festivālā martā Ventspilī.
Uzmanība ir pievērsta. Uz Agra Krūmiņa iestudētās Leldes Stumbres lugas «…tā, lai var redzēt ceļu…» izrādi ieradās grupa Saeimas deputātu ar dramaturgu Paulu Putniņu priekšgalā, teātra izaugsmei regulāri seko un padomus neliedz cienījamā teātra mākslas zinātniece Līvija Akurātere. Jaunajā teātrī nav iestudēta neviena Hermaņa Paukša luga, bet viņam ir ciešs kontakts ar režisoriem, sevišķi ar Agri Krūmiņu. Arī Lelde Stumbre ir atbraukusi apskatīt savas lugas iestudējumu Jaunajā teātrī un tikties ar aktieriem. Diemžēl atbalsts galvenokārt jūtams no ārpuses. Jelgavas dome, arī tās kultūras komiteja, pagaidām ieņēmusi pasīvas vērotājas lomu. Pilsētas budžets nav neaizskarams tabu, no kura būtu pazemojoši prasīt savu daļu. Sevišķi ja ir runa par mūsu teātra mākslas pastāvēšanu ārpus Jelgavas, pat ārpus Latvijas.
Teātrim ir tālāki nodomi sekmīgi strādāt zem pilsētas kultūras nama jumta, ir nodomi augt un audzināt jaunu teātri mīlošu paaudzi. Teātrī krīzes nav. Krīze jūtama citur – attieksmē pret Jaunā teātra darbu, nespējā saskatīt perspektīvu. Ir gandarījums, ka mecenāta lomā sevi pieteikusi Latvijas Zemnieku savienība. Bet vai ar to vien pietiks?
