Saeima šodien galīgajā lasījumā
atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi
mainot augstākākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot
augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo
pārvaldību.
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52
deputāti, pret bija divi, savukārt balsojumā atturējās 26
parlamentārieši.
2020.gada 18.februārī Ministru
kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu
iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, kas bija sākums
pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības reformai.
Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika
iesniegti Saeimā un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijā sākās apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas
sagatavošanas.
Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271
priekšlikums, un tos šodien izskatīja bez īpašām domstarpībām
vai garām debatēm.
Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz
augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos –
zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā
arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus
atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz ieviest arī jaunu
iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi.
Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības
stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa
uzraudzību.
Līdz šim lielākās debates Augstskolu
likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo skaita kritēriju
zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī
augstskolās ieviešamajām padomēm.
Virkne deputātu un nozares pārstāvju
iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots,
un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes.
Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret šīm padomēm,
jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs un, cik liela
loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram,
Satversmes sapulcei, senātam un rektoram.
Vienlaikus augstākās izglītība
sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās
izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu
sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras
un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot
atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.
Līdzīgi arī jautājumā par koledžām
komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs
diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes
ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā
regulēs Profesionālās izglītības likums.
Plānots, ka grozījumi Augstskolu
likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.
Foto: Ruslans Antropovs
