Latvijas Lauksaimniecības universitātei
(LLU) ir potenciāls nostiprināties ne tikai kā augstākās
izglītības iestādei, bet arī kā zinātnes izcilības centram
savā laukā, atzinīgi novērtējot otrdien Saeimā pieņemto
augstskolu reformu, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta
kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits šodien
Rīgas pilī tikās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA),
pārrunājot lauksaimniecības politiku Latvijā un Eiropas
Savienības (ES) mērogā.
Levits un Gerhards apspriedās par
kopējo lauksaimniecības politiku, pievēršoties tiešmaksājumu
tematam, lauksaimniecības politikas diskusijām Portugāles
prezidentūrā ES Padomē un atbalstam lauksaimniecībai Covid-19
pandēmijas laikā.
Lielu uzmanību sarunā Valsts
prezidents pievērsa klimata, bioloģiskās lauksaimniecības un
bioloģiskās daudzveidības tematiem, pārrunājot gan
problēmjautājumus, kas valstij jārisina ceļā uz klimatneitrālu
ES, gan veidus, kā stimulēt Latvijas laukos aprites ekonomiku un
ilgtspējīgu pieeju lauksaimniecībā.
Levits kā ļoti būtisku minēja
Latvijas lauku apdzīvotību, kas jāveicina, stratēģiski raugoties
uz Latviju kā zaļu un veselīgu pārtiku ražojošu valsti ES.
Tāpat valsts pirmā persona uzsvēra, lai arī Latvijai būs jāveic
investīcijas visos tautsaimniecības segmentos, lai panāktu
ambiciozo ES dalībvalstu mērķi par emisiju samazināšanu līdz
2030.gadam un par klimatneitrālu ES līdz 2050.gadam, un ceļš var
radīt pārbaudījumus un grūtības, tomēr mērķis ir viennozīmīgs
un neatgriezenisks. Valsts prezidents arī interesējās par
pesticīdu lietojuma kontroli Latvijas laukos un ar to saistītiem
pārtikas drošības jautājumiem.
Tika pieminēts valsts atbalsts
pandēmijas skartajiem mazajiem lauksaimniekiem 2021.gadā, kam
kopumā paredzēti trīs miljoni eiro. Tie plānoti, lai stiprinātu
mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecības, motivētu
integrāciju tirgū, kā arī lai sekmētu Latvijas reģionu
apdzīvotības saglabāšanos un ainavas sakoptību. Šajā kontekstā
tika pārrunāta arī nodarbinātības problemātika laukos,
lauksaimniekiem izjūtot īpaši sezonas darbinieku trūkumu.
Tāpat abas puses apspriedās par šogad
septembrī gaidāmo ANO Pārtikas samitu, kurā plānota Valsts
prezidenta klātbūtne, lai dalītos ar mūsu valsts pieredzi
pārtikas kvalitātes un drošības laukā, lauksaimnieku kooperācijā
un citos jautājumos.
Foto: no arhīva