Latvijas Preses izdevēju asociācija
(LPIA) pieprasa atlikt nodokļu reformas spēkā stāšanos no
1.jūlija, atklātā vēstulē atbildīgajām institūcijām norāda
asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ančs.
LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav
pietiekami labi sagatavojusi reformu, norādot, ka “šī reforma
ir brāķis”, kas ievērojami sarežģīs patlaban pastāvošo
kārtību un ievērojami sadārdzinās un palielinās administrēšanu
pilnīgi visām iesaistītajām pusēm.
Ančs vēstulē atklāj, ka maija beigās
Kultūras ministrija (KM) noorganizēja izdevēju un autoru
tiešsaistes tikšanos Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu
dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
(VSAA) pārstāvjiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus par
plānoto nodokļu reformu.
“Diemžēl pēc šīs tikšanās ne
tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet
semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva
skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies,”
pauž LPIA.
Asociācijas vēstulē atklāj, ka no
2022.gada, kad līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar
autoriem būs jāslēdz uzņēmuma līgumi, lielākajās
izdevniecībās radīsies problēmas pieņemt darbā un atlaist
vairākus simtus darbinieku. “Tas ir bezjēdzīgs un faktiskai
situācijai neatbilstošs risinājums (jo reālu darba attiecību
nav), toties tas ārkārtīgi palielina gan grāmatvežu, gan VID
darbu, tā radot papildu izmaksas un administratīvo slogu,”
norādīts vēstulē.
LPIA uzskata, ka nodokļu reforma
aicinās cilvēkus krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors
iesniedz publicēšanai darbu, tai skaitā, tekstu, fotogrāfiju, kas
radīts ievērojamu laiku iepriekš, jo arī šajā gadījumā, pēc
asociācijas paustā, ir jāslēdz uzņēmuma līgums. LPIA nav
skaidrs, kā izdevējam samaksāt naudu autoram gadījumā, ja pēc
publikācijas jebkura darba izmantošanas tiesības tiek nodotas par
maksu vai bez maksas tālāk trešajai personai.
Asociācijas vadītājs vēstulē
skaidro, ka KM organizētajā tikšanās laikā neviens no ekspertiem
nespēja atbildēt uz jautājumu, vai piedāvātais risinājums
palielinās autora vidējo izpeļņu, ja autors strādā tai pašā
mediju uzņēmumā. “Nav zināms nekas par izvērtētām
juridiskajām sekām un iespējamajiem riskiem iesaistītajām
personām sakarā ar darba attiecību rakstura piedēvēšanu
tiesiskām attiecībām, kas patiesībā nav darba attiecības,”
saka LPIA.
Asociācijas ieskatā ir redzams, ka
cilvēki, kuri pašlaik saņem autoratlīdzību līgumus, tiek
nostādīti neapskaužamā situācijā, jo viņiem jāapgūst
grāmatvedība – citādi viņi nespēs orientēties sarežģītajā
nodokļu administrēšanā, kā arī viņiem noteikti būtiski
samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus
nopelnīt vai kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs
vismaz 31%.
LPIA vēstulē atgādina, ka 2020.gada
nogalē, kad tika izziņota šī reforma, ministrijas solīja
2021.gada otrajā pusgada izdevumu kompensāciju izdevējiem 5%
apmērā no izmaksātajam autoratlīdzībām. “Tagad ir pagājuši
septiņi mēneši un izrādās, ka valdībai nav ne pašai, ne mums
saprotama mehānisma, lai izmaksātu šādu kompensāciju,”
norāda izdevēji.
LPIA uzsver, ka reformas rezultātā no
2022.gada izdevēju izmaksas par autoratlīdzībām var pieaugt līdz
pat 36%, drukāto mediju tirgus nevar izturēt šādu pēkšņu
slogu.
Jau ziņots, ka likumā “Par valsts
sociālo apdrošināšanu” no 1.jūlija paredzētās minimālās
iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli
apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās
mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas
– 1500 eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem
darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un
pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie
sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba
ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais
obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro,
obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju
frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas
obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no
1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā
maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā “Vai
esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?”.
Foto: no arhīva
