Lai arī 2021. gada pašvaldību vēlēšanas iezīmējas ar balsotāju zemāko aktivitāti Latvijas vēsturē (34,01 procents, Jelgavā – 29,59 procenti, Jelgavas novadā – 29,07 procenti), Ozolnieku ciemā, kur vēlētāju aktivitāte tradicionāli bijusi augsta, tā neiztrūka arī šoreiz. Pēc “Ziņu” aprēķiniem, Ozolniekos nobalsoja vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem jeb apmēram 55 procenti. Tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija savā oficiālajā statistikā vēlētāju aktivitāti katrā vēlēšanu iecirknī atsevišķi vairs neizdala. Taču vēlēšanu rezultāts liecina pats par sevi – vairāk nekā puse jeb desmit no Jelgavas novada domē ievēlētajiem 19 deputātiem dzīvo Lielupes labajā krastā, par līdzšinējo Jelgavas novadu trīsreiz mazākajā Ozolnieku novadā. Ozolnieku novada robežās labāko rezultātu uzrādīja līdzšinējā Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Andra Ozoliņa (viņš pašvaldību vadīja kopš 2020. gada februāra) pārstāvētā Zaļā partija, kas jaunajā Jelgavas novada domē ieguva 12,82 procentus vēlētāju balsu un trīs deputātu vietas.
Jelgavas novadā LZS sešas vietas no 19
Vēlēšanu uzvarētājs Jelgavas novadā – Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas ieguva 30,37 procentus balsu un sešas deputātu vietas jaunajā domē. Tomēr līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (796 plusi un 324 svītrojumi) prognozē, ka sīvas cīņas domē gaidāmas par nozīmīgo izpilddirektora amatu. Z.Caune arī apgalvo, ka viņam nav “sarkano līniju” attiecībā uz domē iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem.
Kopā ar Z.Cauni no LZS Jelgavas novada domē ievēlēta pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte (394/187), domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (361/188), uzņēmēja no Vilces pagasta Lolita Duge (236/186), uzņēmējs no Vilces pagasta Juris Lavenieks (227/201) un Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis (219/202), pēdējie abi ir Jelgavas novada pašvaldības deputāti. Vēlētājiem biļetenos izdarot atzīmes, visaugstākie lēcieni LZS listē izdevās L.Dugei, kas no 18. vietas pacēlās uz ceturto, un A.Naglim, kas no 12. vietas nokļuva sestajā.
Ozolniekos gaida, ko teiks tiesa
Zaļās partijas saraksta līderis un vismaz vēl šomēnes Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs A.Ozoliņš teic, ka ir gandarīts par uzvaru Ozolniekos un Cenu pagastā. Par vēlētāju zemo aktivitāti Jelgavas novadā viņš spriež, ka vai nu daudzi ir apmierināti ar dzīvi, vai arī neredz iespējas kaut ko pozitīvi mainīt. “Ozolnieku iedzīvotāji ir pieraduši apspriesties un risināt savas lietas. Vakar, piemēram, sociālajos tīklos izcēlās diskusija par to, vai Ozolnieku stadionā pēc rekonstrukcijas būs jāsamierinās ar sešiem skriešanas celiņiem, ja agrāk bijuši astoņi. Droši vien Jelgavas novadā līdzīga diskusija nemaz neizvērstos,” spriež A.Ozoliņš.
“Es ļoti gaidu Satversmes tiesas spriedumu, kas tiek solīts 28. jūnijā. Man kā Ozolnieku novada domes priekšsēdētājam šis spriedums ir būtisks un izslēdz koalīcijas vienošanās iespējas pirms tā pasludināšanas. Ozolnieku novada vēlētāji ir izteikuši atbalstu manai darbībai, un esmu atbildīgs par viņu interesēm arī turpmāk,” skaidro A.Ozoliņš. Jāatgādina, ka 2019. gada 5. oktobrī Ozolnieku novada dome vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā ar prasību saglabāt Ozolnieku novadu kā atsevišķu pašvaldību. Prasība bija pamatota ar novada iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Prasībā bija arī lūgums lietu izskatīt līdz pašvaldību vēlēšanām.
No Zaļas partijas jaunajā novada domē kopā ar A.Ozoliņu (473 plusi un 60 svītrojumi) ievēlēts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra inženiertehniskās nodaļas vadītājs un iepirkumu speciālists un tagadējais Ozolnieku novada domes deputāts Jānis Kažotnieks (211/88) un uzņēmējs, agrākais Ozolnieku novada domes deputāts priekšsēdētājs Ģirts Neija (97/78).
Liepiņš aicina nomainīt Cauni
Vairāk nekā Zaļā partija (14,53 procentus balsu), taču tāpat trīs vietas jaunajā Jelgavas novada domē ieguva Latvijas Reģionu apvienība, kuras līderis Jelgavas novadā ir uzņēmējs, agrākais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs (līdz 2020. gada februārim) D.Liepiņš (443/101). “Ziņām” viņš atzina, ka ir noskaņots strādāt Jelgavas novada domē un negrasās nolikt deputāta mandātu, kā to izdarīja Ozolnieku novada domē 2020. gada februārī, kad zaudēja priekšsēdētāja amatu. “Ja es gāju uz vēlēšanām, tad gāju ar pārliecību, ka strādāšu, lai sasniegtu partijas mērķus,” tā D.Liepiņš. Viņš ir pateicīgs Z.Caunem par labo, kas paveikts Jelgavas novadā. Tomēr, pēc D.Liepiņa domām, tas pašvaldības modelis, ko piekopa Z.Caune, ir novecojis. “Arī es vairs neesmu nekāds jaunais, tomēr man ir citādāks redzējums, kā jāpārvalda pašvaldība. Es Cauni neredzu kā jaunās Jelgavas novada domes priekšsēdētāju. Taču noteikti viņš ar savu pieredzi varētu palīdzēt domes darbā,” spriež D.Liepiņš. Kopā ar viņu no Reģionu apvienības Jelgavas novada domē ievēlēts atvaļinātais robežsardzes pulkvedis Vidmants Rinkuns (169/95), kas kādu laiku strādāja Ozolnieku novada pašvaldības policijā, kā arī mūzikas pedagoģe, tagad Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece Dina Tauriņa (167/94). No Reģionu apvienības jaunajā domē neiekļuva agrākā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma (135/134).
“Saskaņa” iet mazumā
Divas deputātu vietas Jelgavas novada domē ieguvusi partija “Latvijas attīstībai”, no kuras ievēlēti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (161/59) un aizsardzības ministra padomnieks Emīls Dobrājs (81/46).
“Jaunā vienotība” saņēmusi divus mandātus – ievēlēti Ozolnieku novada domes deputāti Uldis Ainārs (175/66) un Artūrs Semjonovs (156/51). Tāpat divi mandāti Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – ievēlēti SIA “Mežacīruļi” vadītāja vietnieks Oskars Cīrulis (171/61) un zemnieku saimniecības “Liepziedi” īpašnieks Gundars Liepa (98/42), kas ar vēlētāju atbalstu no astotās vietas pakāpās uz otro.
Savukārt “Saskaņa” tikusi pie viena mandāta – ievēlēta Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova (131/36). Vecajā Jelgavas novada domē “Saskaņa” bija pārstāvēta ar diviem deputātiem. Lokāli partija uzvarēja arī Ozolnieku novada Ānes ciemā, taču tas nebija pietiekami, lai iegūtu otru vietu novada domē.
Jelgavā pārmaiņas gaidīja retais
Kad pagājušajā nedēļā “Ziņas” pilsētas ielās četriem jelgavniekiem uzdeva jautājumu, vai pašvaldību vēlēšanas radīs izmaiņas politisko spēku samērā Jelgavas domē, puse aptaujāto atbildēja, ka nē. Un tiešām lielu pārsteigumu par vēlēšanu rezultātu Jelgavā nav. Jau piekto reizi pēc kārtas uzvarēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Par to nobalsoja 3746 vēlētāji jeb 32,27 no visiem nobalsojušajiem. Tiesa, 2021. gada vēlēšanu rezultāts šim politiskajam spēkam salīdzinājumā ar 2017. gada vēlēšanām ir maķenīt vājāks – sešas vietas (toreiz ZZS ieguva septiņas vietas).
No ZZS ar atrāvienu ievēlēts tagadējais domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (1937 plusi, 369 mīnusi). Tālāk seko līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (861/285), pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs un deputāts Mintauts Buškevics (693/289), Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore un deputāte Inese Bandeniece (347/266), pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs (305/253), kā arī pašvaldības darbinieks un deputāts iepriekšējā sasaukumā Vilis Ļevčenoks (408/396). Vēlētājiem izdarot atzīmes vēlēšanu biļetenā, no devītās uz ceturto vietu pacēlās I.Bandeniece, bet no pēdējās 18. vietas uz sesto – V.Ļevčenoks. Savukārt no ceturtās vietas uz 18. vietu ZZS listē “nobrauca” daļēji pašvaldībai piederošā uzņēmuma “Jelgavas tirgus” direktors Andris Vaišļa (223/364), kas šoreiz netika deputāta godā.
Divas partijas pienāk klāt
Divi deputāti Jelgavas domē būs no partijas “Jaunā Vienotība”, kas ieguva 13,55 procentus balsu. Ievēlētie ir Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs un līdzšinējais deputāts Aigars Rublis (743/133), kā arī atmodas laika politiķis, tagad pašnodarbinātais arheologs Andris Tomašūns (389/130).
No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kas ieguva 12,85 procentus balsu, domē ievēlēti līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (504/150), kā arī uzņēmējs un līdzšinējais domes deputāts Roberts Šlegelmilhs (324/87). Jaunpienācēji Jelgavas domē ir “Kustība “Par!””, kas saņēma 10,38 procentus balsu. No šīs partijas listes ievēlēti Zemgales nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš (523/36) un advokāts Mārtiņš Daģis (270/40).
Vēl trīs partijas pilsētas domē ir pārstāvētas ar vienu deputātu. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās Jelgavā piedalījās Latvijas Krievu savienība, kas ieguva 8,14 procentus balsu. To domē pārstāvēs Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs Andrejs Pagors (479/42).
No sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, kas saņēma 6,98 procentus balsu, tika ievēlēta politiķe atvaļinātā policijas pulkvežleitnante Zenta Tretjaka (265/35). Tikai ar vienpadsmit punktiem no viņas atpalika līdzšinējais domes deputāts un pašvaldības uzņēmuma “Jelgavas ūdens” izpilddirektors Andrejs Eihvalds (262/43). Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības, kas saņēma 7,59 procentus balstu, ievēlēts līdzšinējais domes deputāts un Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs (332/73).
Lai partija pārvarētu piecu procentu barjeru un tādējādi tiktu Jelgavas domē, šajās vēlēšanās bija vajadzīgas nepilnas sešsimt jelgavnieku balsis. Tikai septiņas astoņas balsis (0,05 procenti) minētās barjeras pārvarēšanai šoreiz pietrūka Jaunajai konservatīvajai partija. KPV LV un “Progresīvajiem” iztrūkums bija lielāks – attiecīgi 365 un 480 balsis.
ZZS uzticamākais partneris NA
Drīz pēc vēlēšanām A.Rāviņš, kas jau divdesmit gadu ir pilsētas mērs, pauda, ka vēlēšanu uzvarētāju ZZS galvenais sabiedrotais Jelgavas domē arī turpmāk būs Nacionālā apvienība (NA), kuras divu deputātu balsojums iepriekš gandrīz nekad nav atšķīries no ZZS kolēģu balsojuma. ZZS un NA koalīcijā sanāk astoņas no piecpadsmit deputātu vietām, kas ir vairākums. Tādēļ A.Rāviņš ir drošs, ka mēra vietu saglabās. Viņš pieļāva, ka arī domes vicemēru sadalījums varētu palikt iepriekšējais – viens domes priekšsēdētāja vietnieks pārstāvētu ZZS, otrs – NA.
ZZS neesot “sarkano līniju”, un runāt uzvarējušais politiskais spēks gatavs ar visiem domē iekļuvušajiem kolēģiem, tostarp jaunienācējiem – “Kustību “Par!”” un Latvijas Krievu savienību.
“Pašvaldībās nav politisko uzstādījumu, ir svarīgi padarīt darbus,” ziņu aģentūrai LETA pauda A.Rāviņš. Vēlētāju zemā aktivitāte vēlēšanās, pēc viņa domām, esot iedzīvotāju viedoklis par valsts attieksmi pret pašvaldībām.
Igauņi taču balso elektroniski
Savukārt Jelgavas domes jaunpienācējs Uldis Dūmiņš no “Kustības “Par!”” par vēlēšanu rezultātu teica: “Paldies visiem, kuri par mums, varbūt daudziem samērā nepazīstamiem un jaunākiem cilvēkiem, balsoja. Tomēr mūs uztrauc zemā vēlētāju aktivitāte. Tas, ka daudzi iespējamie vēlētāji, ko uzrunājām priekšvēlēšanu laikā, minēja, ka viņu balss neko neizšķir, rada pārdomas par vēlēšanu patiesumu un godīgumu. Esošajai varai ir vairāk iespēju par sevi atgādināt, un tas, protams, ietekmē rezultātu. Domāju, ka ir nepieciešams jelgavniekus vairāk iesaistīt demokrātiskajos procesos. Viena no šādām iespējām ir līdzdalības budžets, ko pašvaldība atvēl iedzīvotāju iniciatīvām dažādos pilsētas rajonos.” U.Dūmiņš domā, ka valsts mērogā būtu jāatsāk diskusija par elektronisko balsošanu, kas tiek praktizēta Igaunijā. Jaunajā pilsētas domē “pariešiem” tuvāka ir “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība. “Lai gan programmās kopīgas lietas varam atrast arī ar “Saskaņu” un Krievu savienību. Ar vadošo ZZS esam apmainījušies ar apsveikumiem, kas arī, protams, ir svarīgi,” saka U.Dūmiņš.
Iecirkņi varēja strādāt vismaz līdz 22
Apmierināts ar vēlēšanu rezultātu ir Latvijas Krievu savienības deputāts A.Pagors. “Žēl, ka nedaudz pietrūka, ka Jelgavas domē būtu ieguvuši divas vietas. Tad mēs varētu izdarīt vairāk,” vērtē A.Pagors. Arī viņš ir uztraukts par vēlētāju zemo aktivitāti. “Kāpēc vēlēšanu iecirkņi strādāja tikai līdz pulksten 20? Varēja strādāt kaut līdz 22. Vairāki balsotāji bija aktīvi tieši pēdējā stundā. No pašvaldības un valsts puses ir jādara viss, lai cilvēkiem nobalsot nebūtu nekādu šķēršļu,” norāda A.Pagors. Par savu nākamo darbu Jelgavas domē viņš piebilst: “Izskatās, ka valdošā koalīcija nemainīsies. No savas puses esmu gatavs sadarboties ar visiem. Ceru pierādīt, ka arī opozīcijā var labi un produktīvi strādāt.”
“Jaunās Vienotības” pirmais numurs A.Rublis par vēlēšanām saka: “Mums ir otrais rezultāts pēc ZZS.” Viņu priecē, ka iegūts par vienu vietu vairāk, nekā tas bijis līdzšinējā sasaukumā. “Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa, kas saistās gan ar vēršanos pret izšķērdību, gan korupcijas riskiem,” uzskata A.Rublis. Par vēlētāju zemo aktivitāti viņš spriež, ka tā saistīta ar daudzu cilvēku aplamo priekšstatu, ka nav jēgas kaut ko mainīt, jo tāpat viss svarīgākais tiek slepus no sabiedrības starp varai pietuvinātajiem sarunāts.
Rāviņa ēras beidzamie četri gadi
No Latvijas Reģionu apvienības Jelgavas domē ievēlētais G.Kurlovičs atklāj, ka viņam pēc vēlēšanām ir zināma vilšanās. “Priekšvēlēšanu kampaņā strikti nostājāmies pret visām, mūsu ieskatā, negodīgajām lobēšanām, kuru rezultātā aug izmaksas iedzīvotājiem, pērkot pašvaldības kapitālsabiedrību pakalpojumus. Piedāvājām savu skatījumu, kā strādāt efektīvāk, ekonomiskāk un gudrāk, lai pilsēta ekonomiski attīstītos, nevis tikai celtu objektus par ES fondu naudu,” uzsver G.Kurlovičs. “Kaut arī Reģionu apvienība ir saglabājusi vienu vietu Jelgavas domē, jāatzīst, ka 2017. gadā par mums nobalsoja 8,45 procenti vēlētāju, bet šoreiz – tikai 7,59 procenti jeb zaudējām gandrīz vienu procentu atbalstītāju. Būs jāanalizē kampaņas kļūdas. Tomēr varas partija ZZS zaudēja gandrīz deviņus procentus balsu (vienu vietu domē) un tagad iegūs stipru opozīciju, kura jau veidojas. Reģionu apvienība sadarbosies ar “Jauno Vienotību”, “Kustību “Par!”” un citiem politiskajiem spēkiem, kuri nostāsies opozīcijā,” savas un varas partijas vēlēšanu rezultātus salīdzina G.Kurlovičs. Par “Rāviņa komandas ēras turpināšanos” deputāts domā, ka tā šajā četrgadē beigsies. “Pārāk daudz skandalozu lietu nākušas atklātībā. Visas apklusināt nevarēs. Lielo vēlētāju atbalstu ZZS, viņaprāt, nav grūti izskaidrot, jo par to balso varai pietuvinātie, kas atkarīgi no sava darba devēja, un tādu Jelgavā ir ļoti daudz. “Tā ir vienīgā viegli mobilizējamā vēlētāju grupa, kas jebkuros apstākļos aizies nobalsot par savu darba devēju,” teic G.Kurlovičs.
Deputāta kandidāts no Jaunās konservatīvās partijas Viesturs Cimermanis, kura partijai, lai iekļūtu Jelgavas domē, pietrūka sešas līdz astoņas balsis, teic, ka “plinti krūmos nemetīšot”, bet gan turpināšot būt sabiedriski aktīvs. Ko partijai vajadzēja darīt citādi, lai tomēr tiktu ievēlēta? V.Cimermanis uzskata, ka vajadzēja startēt tikai Jelgavā, nevis sadalīt spēkus gan uz pilsētu, gan arī Jelgavas novadu.
Aucenieki un tērvetnieki tiek priekšā dobelniekiem
Arī Dobeles novadā pašvaldību vēlēšanās ar ievērojamu atrāvienu, gūstot 44,19 procentus vēlētāju balsu un deviņus no 19 mandātiem, ir uzvarējusi LZS. Taču vēlētāji, izdarot biļetenos atzīmes, ir lēmuši, ka vēlēšanu listes pirmais numurs tagadējais Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns ir nobīdāms sestajā vietā. Pirmās četras vietas ieguvuši deputātu kandidāti, kas nāk no mazākām pašvaldībām, – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis aucenieks Gints Kaminskis (1271 pluss un 230 svītrojumi) un Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika (779/447), Auces novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Ante (462/245), Auces novada domes deputāte Indra Špela (465/270) un Auces novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Lerhs (440/284).
Līderis G.Kaminskis intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzina, ka savienot LPS priekšsēdētāja amatu ar amatu Dobeles novada domē būtu neiespējami. LPS kongress, kura laikā notiek priekšsēdētāja vēlēšanas, ir paredzēts 20. augustā. “Es vienmēr esmu centies strādāt kopā, kopīgā darbā, un arī šeit redzu, ka visi var strādāt kopā, lai pieņemtu lēmumus,” sacīja G.Kaminskis, piebilstot, ka nesaskata problēmas jaunievēlētās domes darbā.
Dobeles novada pašvaldībā četrus mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, no kuras ievēlēti Dobeles novada domes deputāti Edgars Gaigalis un Ainārs Meiers, Tērvetes novada domes deputāte Linda Karloviča, kā arī zemnieku saimniecības “Straumēni” īpašnieks Ivars Stanga.
Trīs mandātus saņēmusi Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ievēlēti Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes Dobeles kultūras nama pasākumu producents Andris Podvinskis un SIA “Dare Audeamus” valdes locekle Kristīne Briede.
Divi mandāti pienākas “Jaunās Vienotības” pārstāvjiem – ievēlēti Dobeles novada deputāti Edgars Laimiņš un Sanita Olševska –, savukārt pie viena mandāta tikusi partija “Par cilvēcīgu Latviju” jeb KPV LV, no kuras ievēlēts Saeimas deputāta palīgs Māris Feldmanis.
Iekļūšanai novada domē nepieciešamo piecu procentu robežu nepārvarēja Jaunā konservatīvā partija, kas ieguva 4,25 procentus balsu. Dobeles novadā nobalsoja 7065 vēlētāji jeb 31,68 procenti balsstiesīgo.
Jelgavas domē ievēlēti
Inese Bandeniece
Mintauts Buškevics
Mārtiņš Daģis
Uldis Dūmiņš
Gunārs Kurlovičs
Vilis Ļevčenoks
Māris Mielavs
Andrejs Pagors
Andris Rāviņš
Aigars Rublis
Jurijs Strods
Roberts Šlegelmilhs
Andris Tomašūns
Zenta Tretjaka
Rita Vectirāne
Apvienotā Jelgavas novada domē ievēlēti
Uldis Ainārs
Ziedonis Caune
Oskars Cīrulis
Lolita Duge
Emīls Dobrājs
Irina Dolgova
Jānis Kažotnieks
Madars Lasmanis
Juris Lavenieks
Gundars Liepa
Dainis Liepiņš
Līga Lonerte
Aivars Naglis
Ģirts Neija
Andris Ozoliņš
Artūrs Semjonovs
Vidmants Rinkuns
Dina Tauriņa
Ilze Vītola
