Pieminot 1941. gada 14. jūnija
deportāciju atceres 80. gadadienu un 1949. gada 25.– 30. marta
deportācijas, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
tapusi izstāde, lai godinātu 20. gadsimta 40. gadu deportācijās
izsūtīto cilvēku piemiņu un nodotu vēsturisko atmiņu par šo
noziegumu pret Latvijas tautu nākamajām paaudzēm. Āra izstāde,
kas apskatāma deportāciju piemiņas dienā, 14. jūnijā, vēsta
arī par Jelgavas pilsētas galvas un Latvijas Republikas Saeimas
pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani, kurš 1941. gada jūnijā
piedzīvoja tikpat skarbu likteni kā lielākā daļa Latvijas tautas
elites tā dēvētajā “Baigajā gadā”, informē muzejā.
1941. gada 14. jūnijā pret Latvijas
tautu tika veikts noziegums, ko Latvijas teritorijā īstenoja
padomju okupācijas vara, noziegums, kuram nav noilguma Latvijas
tautas vēsturiskajā apziņā. Naktī no 14. uz 15. jūniju no
Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus. Tāda apjoma teroru tik īsā
laikā Latvija savā vēsturē nebija piedzīvojusi. No Jelgavas
apriņķa tika deportētas 953 personas, no Jelgavas pilsētas – 443,
bet no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844
cilvēki.
Okupācijas varām nomainot vienai otru,
represijas turpinājās arī pēc Sarkanās armijas ienākšanas
Latvijā 1944. gada vasarā. 1949. gadā no 25. līdz 30. martam no
Jelgavas apriņķa tika deportētas 2062, no Jelgavas pilsētas –
25 personas, bet pavisam no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju
tika nosūtīti 4777 cilvēki. No Latvijas 1949. gada 25. – 30.
martā izsūtīja 29 252 cilvēkus un kopumā 1949. gada marta beigās
izsūtījumā atradās 44 191 cilvēks.
1941. gada 14. jūnijā kopā ar savu
sievu tika arestēts arī kādreizējais Jelgavas pilsētas mērs un
Latvijas Republikas Saeimas pirmais priekšsēdētājs F.Vesmanis.
Sieva Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un
nomira vilcienā, tam atrodoties Krustpils stacijā. F.Vesmans tika
deportēts uz Soļikamsku tagadējā Krievijas Federācijas Permas
novadā, kur viņš mira tā paša gada 7. decembrī Usoļjes soda
nometnē.
F.Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī
Rundāles pagasta “Kraukļu” mājās latviešu zemnieku
ģimenē. 1887. gada augustā F.Vesmanis tika uzņemts Jelgavas
ģimnāzijas pirmajā klasē, kur bija vienīgais latviešu tautības
skolēns. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas F.Vesmanis studēja
tiesvedību Tērbatas un Pēterburgas universitātē. Pēterburgā
piedalījās studentu nemieros un, izvairoties no aresta 1898. gadā,
viņš emigrēja uz Lielbritāniju. 1903. gadā nelegāli atgriezās
dzimtenē, taču tika apcietināts un izsūtīts uz Šauļiem.
1905.–1907. gadā revolūcijas laikā uzturējies Latvijas
teritorijā un bijis sociāldemokrātu preses izdevumu redakcijas
kolēģijas loceklis. Stabilizējoties politiskajai situācijai
Krievijas impērijā, F.Vesmanis atgriezās mācībās Pēterburgas
universitātē, kuras Juridisko fakultāti absolvēja 1909. gadā.
Līdz 1918. gadam Vesmanis bijis advokāts Jelgavā un Pēterburgā,
kā arī darbojies žurnālistikā.
No 1919. gada jūlija līdz augustam
F.Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā ievēlēts par
Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē.
1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, F.Vesmanis bijis
viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu
saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas
Republikas Saeimas priekšsēdētājs. No 1925. gada februāra līdz
1932. gada martam F.Vesmanis bija Latvijas sūtnis Lielbritānijā.
1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves viņš bija viens no
kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu, bet netika ievēlēts.
Jāatgādina, ka līdzās āra izstādei
14. jūnijā pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
norisināsies arī piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie.
80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām”, kura laikā visā
Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju
vārdi. Lasījumi tiks straumēti platformās www.lsm.lv un
www.lnb.lv, kur būs pieejama “Karšu izdevniecības Jāņa
sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām
saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās.
Foto: Ģederta Elisas Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejs
