Ceļā uz drošāku satiksmi visiem ceļu satiksmes dalībniekiem valdība apstiprinājusi grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts regulējums arī elektroskrejriteņiem. Normatīvais regulējums elektroskrejriteņu vadītajiem paredz dažādas stingras prasības – ar tām jāiepazīstas un tās jāievēro, lai elektroskrejriteņu vadītāji neapdraudētu sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus. Par jaunajiem grozījumiem noteikumos zina tikai apzinīgākie elektroskrejriteņu vadītāji, tomēr Valsts policijā uzsver – jo vairāk šo transportlīdzekļu vadītāji zinās, jo mazāk negadījumu būs.
Vadot elektroskrejriteni, satiksmē iekļaujas bez problēmām
Pašlaik ļoti bieži uz ielām var redzēt traucamies elektroskrejriteņus. Tie ir viegli pieejami, piemēram, izīrējot tam domātās aplikācijās. Citiem elektroskrejritenis ir iegādāts kā “jaunais, bet uzlabotais velosipēds”. Pieredzējušais elektroskrejriteņa vadītājs Sandis, kurš to nopircis pirms apmēram četriem gadiem, stāsta, ka izvēle pārvietoties ar šo transportlīdzekli bija pavisam vienkārša – nav jāminas. Braucot ar elektroskrejriteni, viņš “noķer” svaigu gaisu, ko nevar izdarīt, braucot ar mašīnu. Elektroskrejritenis viņam ir gandrīz motocikla vietā, tomēr tam nav vajadzīga nekāda braukšanas kategorija. Savukārt jaunieši Katrīna un Dāvis, kuri elektroskrejriteni vada mazāk nekā divus gadus, atzīst – tas bieži vien ir kā pēdējā brīža glābiņš, ja nav nekādu citu transportlīdzekļu, ar ko ātri kaut kur tikt. Braukt ar elektroskrejriteni noteikti ir arī ātrāk nekā aiziet kājām. Visi intervētie elektroskrejriteņu braucēji atzīst, ka, vadot elektroskrejriteni, ir gan ieguvumi, gan trūkumi. Kā ieguvumus viņi min šī transportlīdzekļa kompaktumu – to var faktiski jebkur novietot un glabāt. Tomēr trūkums ir tas, ka attālums, ko iespējams nobraukt, nav liels – cik iztur baterija. Svarīgi ir pareizi aprēķināt, cik tad lielu attālumu varēs veikt.
Īpaši svarīgi, vadot elektroskrejriteni, ir cienīt un uzmanīt arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Intervētie elektroskrejriteņu vadītāji atzīst, ka iekļauties pārējā satiksmē izdodas ļoti labi. Elektroskrejriteņa vadītājs Sandis atzīst, ka vienmēr zina, kur un kā braukt, kā arī, cik ātri drīkst braukt attiecīgajā vietā. Viņš uzsver, ka svarīgi un solīdi ir vienmēr pagaidīt, kamēr paiet garām gājēji un virzīties to iešanas ātrumā, tad tos var lēnām apdzīt un doties tālāk. Elektroskrejriteņa vadītāji Katrīna un Dāvis atzīst, ka braukt ar elektroskrejriteni ir gandrīz tāpat kā ar velosipēdu – piebremzējot, kad tas vajadzīgs, palaižot gājējus un pagaidot. Īpaši svarīgi tas ir pilsētas centrā, kur ir krietni vairāk cilvēku. Visi ir vienisprātis – svarīgi ir ievērot noteikumus, it sevišķi atļauto ātrumu. Elektroskrejriteņa vadītāja Katrīna vērtē atzinīgi, ka tagad ir stingrāki noteikumi. Viņa ir ievērojusi, ka jau iepriekš, piemēram, braucot pāri tiltiem, varēja pārvietoties apmēram ar 10 kilometru stundā lielu ātrumu, tomēr, piemēram, uz tilta Pasta salā braukt pāri ar elektroskrejriteni nemaz nevar.
Ērtāks un ātrāks, bet vai drošāks?
Visi aptaujātie elektroskrejriteņu vadītāji visnotaļ atzina, ka šis pārvietošanās līdzeklis ir ērts, ātrs un kompakts, tomēr tas nav tik drošs kā citi. Braucot ar elektroskrejriteni, ir grūtāk apstāties un vieglāk nokrist. Bīstamību pastiprina arī tas, ja netiek ievērots, piemēram, šiem braucamajiem noteiktais ātrums dažādās vietās. Kā atzīst Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis Einārs Ņikiforovs, pārsvarā negadījumi notiek tādēļ, ka transportlīdzekļi elektroskrejriteņiem nedod ceļu, tie ir grūtāk pamāni tieši lielā ātruma dēļ. Pat ja ir noteikts, ka šie transportlīdzekļi drīkst pārvietoties gājēju ātrumā, tomēr tā parasti nenotiek.
Zināšanas Zemgalē tādas pašas kā citur – vājas
E.Ņikiforovs atzīst, ka elektroskrejriteņu vadītāju zināšanas par noteikumiem bieži vien ir vājas. Nereti nākas tos apturēt un izskaidrot, ko drīkst un ko ne. E.Ņikiforovs min, ka šī transportlīdzekļa vadītāju informētību var vērtēt arī pēc vecuma grupām. Cilvēki pēc 20 gadu vecuma pirms kāda transportlīdzekļa vadīšanas biežāk paskatās, cik tas ir likumīgi, ko vajag un ko nevajag darīt, kādam aprīkojumam jābūt. Jaunieši tomēr to izzina mazāk vai arī vispār par to neinteresējas. Bieži vien arī apturētie elektroskrejriteņu vadītāji uzskata, ka nekādu aprīkojumu nevajag, ka nav nepieciešams ievērot īpašus piesardzības pasākumus. Tomēr E.Ņikiforovs uzsver – ja elektroskrejriteņu vadītāji ievēros visus likumus, tad negadījumu un visādu citādu atgadījumu visnotaļ būs mazāk.
Grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem, var skatīt vietnē likumi.lv, ievadot atslēgvārdus “Ceļu satiksmes noteikumi”. Informāciju iespējams meklēt arī Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas un Latvijas Automoto biedrības mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Atbildīgās iestādes atgādina – Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana un cieņpilna attieksme citam pret citu ir drošas satiksmes priekšnosacījumi.
Rīko pastiprinātas pārbaudes
Lai veicinātu šo braucamrīku vadītāju izpratni par jaunajiem noteikumiem un mudinātu viņus aktīvāk rūpēties par savu un apkārtējo drošību, Valsts policija līdz 20. jūnijam rīkos pastiprinātas pārbaudes tieši šiem satiksmes dalībniekiem. Saeimas apstiprinātajā Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka eletroskrejriteņu maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā un ar to drīkst braukt tikai viens cilvēks vecumā no 14 gadiem. Nepilngadīgai personai, lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, ir nepieciešamas riteņbraucēja tiesības. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem tiek piemēroti tādi paši administratīvie sodi kā velosipēdistiem.
