Īsi pirms pašvaldību vēlēšanām Jelgavas pašvaldības izdevumā “Jelgavas Vēstnesis” tika publicēta Zemgales prospektā 19A plānotās autoostas, tirdzniecības un izklaides centra ieceres vizualizācija, kas tapusi projektēšanas firmā “Statio Arhitektūra”, kas ir arī jau topošā pilsētas tirgus projekta veidotājs. Publicētais materiāls radījis rezonansi arhitektu vidū un arī plašākā sabiedrībā.
Būvmeistaram nevajadzētu projektēt
Uz “Ziņu” aicinājumu komentēt ieceri atsaucās arhitekts Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvējs nominācijā “Labākā publiskā ēka” Ingurds Lazdiņš. 2017. gada janvārī Jelgavā viņš prezentēja alternatīvu lielveikala Cukura ielā 2 projektu, kas gan neguva projekta attīstītāju atsaucību. Par Zemgales prospektā 19A plānotās ēkas vizualizāciju I.Lazdiņš teic: “Es skaidri redzu, ka prezentētais objekts ir bezvērtīgs, vidi degradējošs, faktiski pārpratums. Jautājums ir par to, kā tas radies un ieguvis jau leģitīmu statusu, tur ir darbs pētnieciskajai žurnālistikai. Nevar par normālu uzskatīt situāciju, ka vidi veido nevis arhitekts, bet projektētājs – juridiska persona vai inženieris. Latvijā tāds arhitekts iznāk bijis nebijis. Būvmeistars nosaka, kā būvēt! Un celtne jau turas – cilvēkiem uz galvas nekrīt. Te būtu jāveido profesionāls izvērtējuma process un konkursi. Sākotnēji būtu jāizvērtē, vai dzelzceļa stacijas ēkas kapacitāte ir pietiekama arī autobusu satiksmes nodrošināšanai. Plašāk runājot, tā ir daudzviet vērojamā pārdošanās, kad sevi un savu godu pārdod arī inženieri un arhitekti, kas ir iztapoņas. Saņem savu mazo aldziņu, turas pie savas vietas un pat neatzīst, ka dara to, kur nav izglītības un gara spēju to paveikt. Bet priekšnieks taču ir teicis izdarīt.”
Risinājums, kad iegūtu visi
Vairākkārtēja Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvēja un starptautisku konkursu uzvarētāja arhitekte Zaiga Gaile bieži Jelgavu redz caurbraucot, jo leišmalē dzīvo viņas radi.
“Kad braucu caur Jelgavu, es vienmēr domāju, cik skaista skatam paveras dzelzceļa stacijas ēka, tās priekšlaukums! Brīnišķīgi būtu tur dzelzceļa staciju apvienot ar autoostu. Tātad notiktu eleganta dzelzceļa stacijas rekonstrukcija, no kuras iegūtu visi, – tiktu atjaunota viena skaista ēka Jelgavā, un nekas jauns nebūtu jābūvē,” uzskata Z.Gaile. Par “Statio Arhitektūra” prezentēto autoostas un izklaides centra vizualizāciju viņa saka: “Tas izskatās tik samocīts, tik nekāds! Kāpēc Jelgavai tādu vajag?”
Z.Gaile pozitīvi vērtē Jelgavas pašvaldības ideju novietot autoostu blakus dzelzceļa stacijai. “Cilvēki varēs pārsēsties no vilciena autobusos, un otrādi. Var uztaisīt uz autobusu un arī vilcienu perona nojumes. Vecās dzelzceļa stacijās tādas nojumes bija visa pasažieru vilciena garumā,” spiež arhitekte.
Cēsis un Sigulda ir Jelgavai priekšā
Industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs domā, ka Jelgavas pašvaldībai vajadzētu vienoties ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”. “Cēsu, Siguldas, Gulbenes, Liepājas un citām pašvaldībām ir patapinājuma un nomas līgumi ar “Latvijas dzelzceļu” par staciju ēku izmantošanu. Tāds varētu būt arī Jelgavai. Dzelzceļniekiem šie līgumi ir izdevīgi. Tie tiek vaļā no telpām, kas stāv nepiepildītas, bet ir jāuztur,” teic T.Altbergs. Viņš ir izpētījis, ka Jelgavas dzelzceļa stacija ir līdzīga tām, kādas būvēja visā Eiropā. Atradis Jelgavas stacijas ēkai pavisam līdzīgu, piemēram, Polijā, Silēzijā. Pašvaldība varētu runāt ar “Latvijas dzelzceļu” arī par veco dzelzceļa tiltu pār Lielupi, ko dzelzceļš, šķiet, izmanto ļoti reti un kas atšķirībā no blakus esošā divsliežu tilta stāv nekrāsots.
Jāgroza nomas līgums
Tautsaimnieks Jevgeņijs Iļjinskis šo problēmsituāciju mēģina izprast no teritorijas nomnieka un attīstītāja SIA “Termināla tirgus” viedokļa. “Uzņēmējam ir nodota nomā pašvaldības zeme, un uzņēmumam ar to ir jāpelna. Nomas līgumā, kas slēgts ar pašvaldību, ir atrunāts, ka šis zemesgabals ir domāts jaunas autoostas un izklaides centra būvniecībai. Bet, ja mēs tomēr redzam, ka autoostas ēka funkcionāli tur nav vajadzīga, proti, autoostas vajadzībām var atvēlēt pietiekami daudz telpas dzelzceļa stacijas ēkā, tad pašvaldībai nāktos veikt nomas līguma grozījumus. Lai tur var uzbūvēt kaut ko pieklājīgu,” spriež J.Iļjinskis. Viņš pieņem, ka pašvaldībai nevajadzētu būt ieinteresētai “tādā samocītā variantā, kādu redzam tagad”. “Izskatās, ka vizualizācijā atveidotajā ēkā autoostai varētu būt atvēlēts vien pirmais stāvs, kur atrastos atpūtas telpa šoferiem, kases un tualetes,” saka J.Iļjinskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumu “Termināla tirgus” var saprast arī tādā ziņā, ka tam varētu būt grūtības ar naudu, jo policija kriminālprocesā, kas saistīts ar pašvaldībai daļēji piederošās SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitāla palielināšanu, izmeklē noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Ja naudas trūkst, tad nākas izvēlēties lētāko un prastāko.
Jelgavnieki, iespējams, špikoja no Rīgas
Jelgavas domes deputāts Gunārs Kurlovičs atzīst, ka, racionāli pieejot situācijai, autoostas un dzelzceļa stacijas funkcionalitātes nodrošināšanai pilnībā pietiktu ar pašreizējo dzelzceļa stacijas ēku. “Tur būtu jābūvē tikai autoostas infrastruktūra – peroni, piebrauktuves, nojumes un citi mezgli,” uzskata G.Kurlovičs. “Ideja pārcelt autoostu pie dzelzceļa stacijas ir diezgan sena. Problēma ir visnotaļ dīvainajā salikumā – autoosta, tirgus, kino un citi izklaides objekti. Nezinu, varbūt iedvesmojās no Rīgas, kur līdzas dzelzceļa stacijai ir tapuši lielveikali un kino. Tam sekoja visnotaļ dīvaini konkursi ar tikpat interesantiem “uzvarētājiem”. Katrā ziņā jautājumu tur vairāk nekā atbilžu, turklāt viens no svarīgākajiem – vai visam pietiks teritorijas? Kā ar autostāvvietām? Tā ir akūta šodienas nepieciešamība lidostām, stacijām, ostām. Tirgum nepieciešamība pēc tām ir vēl lielāka. Katrā ziņā jau objektu izvietojuma plānā bija daudzas diskutējamas lietas,” vērtē G.Kurlovičs. Arī viņš līdzīgi arhitektiem ir nobažījies, ka “Statio Arhitektūra” vizualizācijā atveidotā “arhitektūras pērle” pilnīgi nomāktu Jelgavas stacijas vēsturisko ēku.
Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga skaidro – kaut arī pašvaldības izdevumā publicēta jaunās autoostas, tirdzniecības un izklaides centra ieceres vizualizācija, jaunas autoostas ēkas būvniecība šobrīd nav plānota. Savukārt jautājums par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” piederošās dzelzceļa stacijas ēkas iespējamo izmantošanu autoostas funkciju nodrošināšanai pašlaik netiek izskatīts.
“Ziņām” neizdevās sazināties ar SIA “Termināla tirgus” valdes priekšsēdētāju Vladimiru Šalajevu.
