Izvērtējot jaunākās laika prognozes,
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) visā
valstī izplatījis sarkanā – visaugstākā – līmeņa brīdinājumu
par karstumu.
Svētdien teritorijas lielākajā daļā
gaidāms ļoti stiprs karstums, savukārt pirmdien un otrdien – pat
ekstremāli stiprs karstums, kad naktīs daudzviet gaisa temperatūra
nepazemināsies zem +20 grādiem un pēcpusdienās paaugstināsies
virs +32 grādiem.
Līgo dienā ekstremālais karstums
pakāpeniski atkāpsies un saglabāsies vien valsts austrumu novados,
citviet turpinoties stipram karstumam. Arī Jāņu dienā visā
Latvijā gaidāms stiprs karstums, prognozē LVĢMC.
Jau ziņots, ka svētdien gaisa
temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +30..+33 grādiem, nedaudz
zemāka temperatūra saglabāsies vietām piekrastē, prognozē
sinoptiķi.
Līdz šim augstākā gaisa temperatūra,
kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20.jūnijā, ir +32,1 grāds
pirms vairāk nekā simts gadiem – 1917.gadā Rīgā.
Tuvākajā diennaktī gaidāms neliels
mākoņu daudzums, pēcpusdienā un vakarā vietām iespējams
īslaicīgs lietus un pērkona negaiss ar brāzmainu vēju. Pārsvarā
pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš.
Speciālisti atgādina, ka karstā laikā
jāizvēlas piemērots apģērbs un jāuzņem daudz šķidruma.
Izdzertā šķidruma daudzums jāpalielina pirms sākušas mocīt
slāpes. Nav vēlams lietot alkoholu, stipru kafiju, tēju un
dzērienus ar lielu cukura daudzumu.
Ieteicams valkāt galvassegu un gaišas,
vieglas, elpojošas drēbes. Jāizvairās no ilgstošas fiziskas
piepūles saulē, kā arī karstās telpās.
Slimību profilakses un kontroles centrs
(SPKC) pirms došanās ārā aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli.
Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi – aptuveni 35 mililitrus jeb
divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti tas jāuzklāj
ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC uzsver, ka
aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk
atrasties saulē.
Lai nepieļautu ultravioletā starojuma
negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā
saulesbrilles.
Peldēties ieteicams īpaši tam
paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs,
pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo
ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem,
dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst
peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē.
Ūdenī vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties
par ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī
no augstuma uz galvas vai kājām.
SPKC aicina arī uzmanīties no
kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc jālieto līdzekļi
aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm un bitēm,
uzraugot, lai šie lidoņi niekļūst dzērienā vai ēdienā.
Savukārt drošas pārtikas izvēle un
rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām
zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens
un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzekļi. Ja,
dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu,
jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams
nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas.
Dārzeņi un augļi jānomazgā mājās tekošā ūdenī.
Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās
ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt
piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu
cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās,
nevēdinātās telpās, norāda SPKC.
Karstajās dienās riskam īpaši
pakļauti gados vecāki cilvēki, mazi bērni, slimnieki, kas
piesaistīti pie gultas, kā arī cilvēki, kas slimo ar hroniskām
slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās
veselības traucējumiem, lieto noteiktus medikamentus vai veic
fiziskas aktivitātes.
Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt
bērnu vienu pašu mašīnā. Vecākiem arī jāatceras, ka mazuļa
ratiņi var pārvērsties par “siltumnīcu” un bērns,
nopietni pārkarstot, var iet bojā.
Ja cilvēks ir pārkarsis, cietušais
jānovieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, jāatģērbj, ar
vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un krūtis, jādod
dzert vēsu ūdeni un jāvēdina, radot gaisa plūsmu.
Sakarsis cilvēks nedrīkst mesties
aukstā ūdenī – tajā jāieiet pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās
saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes
ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika jāzvana pa
konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis pasliktinās
un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra,
slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas
zudums, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam
pa tālruni 113.
Jāparūpējas arī par dzīvniekiem –
tiem jānodrošina piekļuve ēnainai vietai un tīram ūdenim.
Foto: no arhīva
