Pēdējā laikā «Ziņu» redakcija un, kā noskaidrojām, arī pilsētas dome saņēmusi vairākas sūdzības par vaļējām kanalizācijas kontrolakām, kur iedzīvotāji var gūt un ir jau guvuši traumas.
Pēdējā laikā «Ziņu» redakcija un, kā noskaidrojām, arī pilsētas dome saņēmusi vairākas sūdzības par vaļējām kanalizācijas kontrolakām, kur iedzīvotāji var gūt un ir jau guvuši traumas.
Domes pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols apstiprināja, ka oktobrī un novembrī tiešām biežāki kļuvuši kontrolaku čuguna vāku zagšanas gadījumi, bet arī laikposmā līdz oktobrim šis metāllūžņu vācēju «bizness» ir sagādājis kā pilsētas domes budžetam, tā pašvaldības uzņēmumiem lielus zaudējumus.
No pilsētas galvenā melioratora Arņa Birzmaļa sagatavotās informācijas redzams, ka lietusūdens uztvērēju restu un korpusu nomaiņai – izgatavošanai un uzlikšanai – šā gada desmit mēnešos izlietoti vairāk nekā pieci tūkstoši latu. Tā kā dažādas kontrolakas ir arī siltumtīklu, ūdensvada un kanalizācijas saimniecības, «Lattelekom» un arī citu uzņēmumu pārziņā, Aigars Ozols lēsa, ka kopumā gadā zagļi pilsētas saimniecībai sagādā vismaz 20 tūkstošu latu zaudējumus. Pašu zagļu ieguvums gan no biznesa iznākot niecīgs, jo kontrolakas čuguna vāks, kas kopā ar akas gredzenu jauni maksā līdz 50 latiem, metāllūžņos tiekot pieņemts pret desmitkārt mazāku summu.
Siltumtīklu uzņēmuma siltuma inspekcijas vadītājs Zaigonis Zeps informēja, ka uzņēmuma pārziņā ir apmēram seši simti kontrolaku un gandrīz pusotra simta aku vāku gada laikā tiekot nozagti. Kādu laiku izdevies tos atjaunot no iepriekš par lētāku naudu iegādātajiem krājumiem, taču tagad tie beigušies. Pašlaik «Siltumtīkliem» esot jāatjauno vāki 50 akām, un, aptuveni rēķinot, tas izmaksās divarpus tūkstošus latu.
Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmums, kas pilsētā atbild par apmēram trijiem simtiem kontrolaku, šogad atjaunojis 39 vākus.
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans «Ziņām» skaidroja, ka vaļējās akas nav tikai Jelgavas problēma. Vēl lielāka tā esot Rīgā, kur pilsētas dome jau sagatavojusi lūgumu Ministru kabinetam ierobežot šāda veida metāllūžņu pieņemšanu. Jelgavā domes priekšsēdētājs ieteicis katram resoram nokrāsot kontrolaku vākus savā krāsā, lai tos varētu atšķirt pēc piederības. Nozagtos vākus pēc piederības gan tad varētu klasificēt vienīgi metāllūžņu pieņemšanas punktos (kur, starp citu, likums neatļauj ielūkoties municipālajiem policistiem), bet vaļējās akās kājas salaušana paliek iespējama neatkarīgi no īpašnieka.
Kur sūdzēties jelgavniekam, kas pirms vai pēc iekrišanas ieraudzījis vaļēju kontrolaku? Pagaidām domes priekšsēdētājs iesaka zvanīt uz domes komunālās saimniecības nodaļu (vadītājs Valentīns Grigorjevs) vai pilsētsaimniecības un vides aizsardzības departamentu (direktors Aigars Ozols).
