Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru par neatbilstošu
Satversmei atzīta Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un
Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, izmaiņas pašvaldību teritorijās
varētu notikt tikai uz nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā, šorīt Latvijas
Radio atzina viens no jaunās administratīvi teritoriālās reformas autoriem, Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).
Politiķis atzina, ka ST visas ar pašvaldību reformu saistītās
lietas izvērtētas ļoti konsekventi, politiķu lēmumu atcelšanas gadījumā norādot
uz attīstības centru trūkumu novados. Pūce atzīmēja, ka Jelgavas novada
gadījumā valdība bija piedāvājusi to apvienot ar Jelgavas pilsētu, radot
novadam attīstības centru, tomēr Saeima lēmusi citādāk, savukārt Augšdaugavas
jeb bijušajā Daugavpils novadā gan šāda centra nav bijis jau no paša sākuma.
Taujāts, kādi varētu būt risinājumi pēc ST sprieduma, Pūce
sākotnēji bija izvairīgs, sakot, ka neņemas runāt visas Saeimas vārdā, taču
vēlāk ieskicēja vairākus iespējamos risinājumu virzienus. Pūce uzsvēra, ka
politiķiem tagad jāmeklē, kā risināt ST norādīto problēmu, ka atsevišķiem
novadiem nav attīstības centru, turklāt šāda problēma ir ne tikai attiecībā uz
Jelgavas un Augšdaugavas novadiem, bet arī uz atsevišķiem citiem, par kuriem
vienkārši nav iesniegtas sūdzības ST.
Pūce atbalstītu risinājumu, kurā Saeima līdz gada beigām, līdz
kuram ST uzdevusi veikt izmaiņas, pieņemtu lēmumu par problēmas risināšanas
veidu, bet izmaiņas varētu stāties spēkā tikai uz nākamajām pašvaldību
vēlēšanām pēc četriem gadiem.
Viņa skatījumā ir divi risinājumi – Ilūkstes un Ozolnieku
pašvaldības var pievienot kādam citam novadam ar attīstības centru, vai arī
saglabāt tās esošajās pašvaldībās, tām pievienojot attīstības centrus,
piemēram, Daugavpils pilsētu apvienot ar Augšdaugavas novadu.
Pūce uzsvēra, ka jebkurā gadījumā pašlaik jaunievēlētās
pašvaldības ir pilnībā leģitīmas un tās darbu 1.jūlijā uzsāks.
Kā ziņots, ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas
novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu
Satversmei. Savukārt Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles,
Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem
administratīvi teritoriālā reforma (ATR) atbilst Satversmei.
Saeima pērnā gada 10.jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju
likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos
centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku novadu iesnieguma. Jaunjelgavas
novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome,
Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada
dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes
novada dome, Kandavas novada dome un Mazsalacas novada dome – uzskatīja, ka
Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem,
kā arī pārkāpusi pašvaldības, labas likumdošanas un citus demokrātiskas
tiesiskas valsts principus. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots
subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada
iedzīvotājiem un domēm.
Novada domes lūdza ST pārbaudīt vairāku jaunā likuma normu
atbilstību Satversmes 1.un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas
4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska
republika, bet 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības
likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī
pildīt valsts dienestu, proti, pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi
un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ES
pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā
piedalīties pašvaldību darbībā.
Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešā daļa
nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas
vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā
uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomiskos nosacījumus, bet
hartas sestā daļa noteic, ka plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par
jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām jākonsultējas, cik
iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Hartas 5.pants nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu
izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo
vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi
atļauts.
Tāpēc ST izskatot minēto lietu, secināja, ka apstrīdētās normas
neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to
neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav vērtējama
šo normu atbilstība Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai daļai un
tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.
ST šī gada 12.marta un 28.maija spriedumā tika izvērtēta vairāku
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstība augstāka juridiska
spēka normām. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti ir
līdzīgi šo lietu ietvaros izvērtētajiem argumentiem, ST izmantoja minētajos
spriedumos ietverto satversmības izvērtējuma metodoloģiju.
Līdz ar to ST šajā lietā bija jānoskaidro, vai apstrīdētās normas
ir izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā, kā arī tas, vai
likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
ST atgādināja, ka izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu
saistītu tiesību normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību, pirmkārt,
jāpārbauda, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo normu izstrādes un
izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām un, otrkārt, vai
apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību
normām.
Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām
apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību
normām, ST noskaidroja, vai pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī
attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli, sagatavot savu
viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām priekšlikumus un
iebildumus attiecībā uz plānoto reformu, kā arī vai tam paredzētais laiks bija
saprātīgs un, vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Šajā jautājumā tiesa secināja, ka Jaunjelgavas novada pašvaldībai,
Ilūkstes novada pašvaldībai, Carnikavas novada pašvaldībai, Rugāju novada
pašvaldībai, Iecavas novada pašvaldībai, Rundāles novada pašvaldībai, Auces
novada pašvaldībai, Ozolnieku novada pašvaldībai, Salas novada pašvaldībai,
Salacgrīvas novada pašvaldībai, Alojas novada pašvaldībai, Babītes novada
pašvaldībai, Kandavas novada pašvaldībai, kā arī Mazsalacas novada pašvaldībai
bija iespēja sagatavot savu viedokli saprātīgā laikposmā par plānoto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu un iesniegt priekšlikumus un
iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. Konsultēšanās procesā novadu
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Tādējādi apstrīdētās
normas tika atzītas par atbilstošām Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta sestajai
daļai un 5.pantam.
ST secināja, ka apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un
pieņemtas atbilstoši tiesību normām.
ST arī norādīja, ka dažādu nozaru ekspertu iesaistīšana reformas
sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi. Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas
varbūtējo seku izvērtējumu un sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast
pieņemamo lēmumu būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi
teritoriālo iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās intereses
ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina ilgtspējīga tiesiskā regulējuma
izstrāde. Tieši likumdevējam politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem
dodama priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir būtiski,
taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami lietderīgāko
risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem.
ST 12.marta spriedumā jau secināja, ka administratīvi teritoriālās
reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Tas
paredz līdz šī gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās
teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto
autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot
kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. ST jau ir
atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie
kritēriji ir vērsti uz reformas mērķa sasniegšanu. Tādējādi izskatāmajā lietā
vēlreiz netika noskaidrots tas, kāds ir reformas mērķis un tās pamatā esošie kritēriji.
Savukārt, lai līdz galam izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību
Satversmes 1.un 101.pantam un tādējādi secinātu, ka likumdevējs, pieņemot
apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi, ST bija jānoskaidro, vai
likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis reformas mērķi un tā
sasniegšanas kritērijus, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir
izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis vietējās
kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.
ST atgādināja, ka likumdevējam ir pienākums reformas īstenošanas
gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus lēmumus,
tostarp, konstatējot kādu nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai
iesniegtajā likumprojektā, to novērst. Likumdevējs izņēmuma gadījumos var atkāpties
no noteiktajiem reformas kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar
racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim.
ST secināja, ka līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā
esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās, vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Arī Sēlijas novadā, ja tāds tiktu
izveidots pēc Jaunjelgavas un citu pašvaldību priekšlikuma, nebūtu reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt jaunais Aizkraukles novads,
kurā iekļauts arī līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Jaunjelgavas novada
iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un
kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā
esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centrs.
Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus
apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā
esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta
atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu
iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada
iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos
dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,
likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies
patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6.,
10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23.apakšpunkts neatbilst Satversmes
1.un 101.pantam.
ST secināja, ka līdzšinējais Carnikavas novads iedzīvotāju skaita
ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par minimālo iedzīvotāju
skaitu Pierīgas novadā. Savukārt jaunais Ādažu novads atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem. Turklāt jaunais Ādažu novads ir ģeogrāfiski vienots un
tajā kopā ar līdzšinējā Carnikavas novada iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000
iedzīvotāju. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī
līdzšinējais Rugāju novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Iecavas novada teritorijā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra
nebūtu arī nevienā no Iecavas novada piedāvātajiem līdzšinējo novadu
apvienošanas variantiem. Tādējādi ne Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem – tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram. Savukārt jaunais Bauskas novads, kurā iekļauts arī
līdzšinējais Iecavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu Bauskas novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Rundāles novadā nav reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rundāles novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā
esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Bauskas novads atbilst
reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā
Rundāles novada iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas
mērķi un kritērijus.
Tiesa secināja, ka līdzšinējā Auces novada teritorijā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra Auces
novadā nebūtu arī tad, ja tam tiktu pievienoti citi pagasti, kas agrāk bijuši
Auces rajona sastāvā. Tādējādi Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana, kā arī pašvaldības ierosinātais administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram. Savukārt jaunais Dobeles novads atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Auces novada
iekļaušanu Dobeles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un
kritērijus.
Tāpat līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka
novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots
iekļaut Ozolnieku novadu.
ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus
apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā
esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi.
Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā
Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,
nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10.apakšpunkts
neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.
Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Salas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī
Jēkabpils novadā, ja tajā netiktu iekļauta Jēkabpils pilsēta. Tātad Salas
novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī citi pašvaldības
ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz
vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt
jaunais Jēkabpils novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tas ir
ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir nacionālās nozīmes attīstības centrs –
Jēkabpils. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salas novada iekļaušanu Jēkabpils
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Salacgrīvas novada teritorijā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī Piejūras
novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas pašvaldības
priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana un arī Piejūras novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam no
reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Limbažu
novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par
līdzšinējā Salacgrīvas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir
ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Tāpat arī līdzšinējā Alojas novadā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra. Tādējādi Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem,
proti, tam, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centram. Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Alojas novada iekļaušanu Limbažu
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja to, ka Babītes novada iedzīvotāju skaits neatbilst
reformas pamatā esošajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados.
Savukārt jaunais Mārupes novads, kurā reformas ietvaros iekļauts līdzšinējais
Babītes novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot
par līdzšinējā Babītes novada iekļaušanu Mārupes novadā, likumdevējs ir
ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana, kā arī atsevišķu administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību
pievienošana šim novadam neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Tukuma novads atbilst reformas
pamatā esošajiem kritērijiem.
Tiesa secināja, ka līdzšinējā Mazsalacas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Mazsalacas novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Valmieras novads atbilst reformas
pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Mazsalacas
novada iekļaušanu Valmieras novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un
kritērijus.
Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 5.jūnijā un 1.jūlijā
jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu
administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par pabeigtu,
norādīja ST. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas uz
Saeimu un Ministru kabinetu. Turklāt Saeimas un valdības pienākums ir
nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās
līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju likumā.
ST norādīja, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pilsoņu
demokrātiskās līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās
vēlēšanu tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā
ar iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu īstenotas pēc
iespējas pilnīgāk. Tādējādi tas, ka likums, kurā būtu paredzētas vietējo
kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām būtu
piešķirta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts,
šobrīd neliecina par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu.
ST secināja, ka jaunajos novados ietilpstošo novada pilsētu un
pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs iespējams izvērtēt
vienīgi pēc reformas pabeigšanas. Šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas,
Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas
un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu
rīkojies patvaļīgi un reformas rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt
demokrātiskās līdzdalības tiesības.
ST norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma
pārejas noteikumu 2.punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un
novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās
pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu administrācijas
pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā šī gada
1.jūlijā.
ST secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto
normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai ST sprieduma
spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu
aizskāruma.
Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru,
izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei
neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja,
ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto,
noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu
attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to ST atzina
apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā
neesošām no 2022.gada 1.janvāra.
ST uzsvēra, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to, lai attiecībā uz
Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei atbilstošs administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Jau ziņots, ka citā lietā ST 12.martā atzina, ka Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu
novadā neatbilst Satversmei, bet 28.maijā par neatbilstošu Satversmei atzina
Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
Foto: no arhīva
