No Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā Ozolnieku novada
pievienošana Jelgavas novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei, patlaban nav
praktiska ieguvuma, pauda Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs
Andris Ozoliņš.
ST spriedums apliecina, ka administratīvi teritoriālās
reformas process pret Ozolnieku novadu un tā iedzīvotājiem ir bijis nekorekts.
“Protams, šim jautājumam ir divi aspekti –
emocionālais un juridiskais. Ja runājam par juridisko aspektu, tad ST savu
attieksmi ir paudusi. Ja runājam par emocionālo, tad novada iedzīvotāji ir
priecīgi un saviļņoti,” sacīja Ozoliņš, piebilstot, ka praktiska ieguvuma
no ST sprieduma patlaban nav nekāda.
Domes priekšsēdētājs norādīja, ka tagad pašvaldība var
tikai gaidīt Saeimas lēmumu no kura būs atkarīgs tas vai apvienoto domju
sasaukums strādās gadu, pusgadu vai četrus gadus. Ozoliņa ieskatā vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP)
viedoklis, ka jaunais sasaukums sāks darbu, lai neradītu iedzīvotājiem
spriedzi, ir nepamatots. Tieši tas, ka ST spriedums stāsies spēkā nākamā gada
1.janvārī, iedzīvotājos rada spriedzi. “It kā iedzīvotāji ir panākuši
novada saglabāšanu, taču pusgadu ir jādzīvo neziņā,” sacīja Ozoliņš.
Viņš uzskata, ka tagad Saeimas deputātiem būtu
jāatgriežas no atvaļinājuma un jālabo savas kļūdas nevis jāatstāj neziņā 34 000
iedzīvotāju. Tāpat viņš pauda neizpratni, kādēļ ST nevarēja spriedumu sagatavot
pirms divām nedēļām, lai Saeima varētu pieņemt lēmumu, kas būtu saistošs
1.jūlijā.
Ozoliņš sacīja, ka patlaban Ozolnieku novadam ir
jāiekļaujas Jelgavas novadā, lai līdz nākamā gada 1.janvārim izveidotu jauno
administratīvo un saimniecisko teritoriju. Viņš prognozē, ka politiķiem Saeimā
ir trīs scenāriji, proti, saglabāt Ozolnieku novadu kā atsevišķu novadu, nolemt,
ka Ozolnieku ciems ir atzīstams par attīstības centru, kā rezultātā Ozolnieku
un Jelgavas novads ir apvienojams, savukārt trešais scenārijs varētu būts,
neatzīt Ozolniekus par attīstības centru un apvienot Jelgavas pilsētu un
Jelgavas novadu vienā lielā apriņķī, kā tas sākotnēji bija paredzēts Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnēji izstrādātajā
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Ozoliņš norādīja, ka Ozolnieku novads ir paudis savu
nostāju, ka tas vēlas saglabāt novadu esošās teritorijas robežās, tādēļ Saeimas
rīcība pusgadu novilcināt lēmuma pieņemšanu ir nekorekta pret novada
iedzīvotājiem.
Jau vēstīts, ka ST vienā no lietām par
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes
novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana
Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei.
ST konstatēja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada
kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam
kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā
Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis
racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no
reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt
reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada
iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies
patvaļīgi.
Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 5.jūnijā
un 1.jūlijā jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām
pagaidu administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par
pabeigtu, norādīja ST. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu
gulstas uz Saeimu un Ministru kabinetu. Turklāt Saeimas un valdības pienākums
ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās
līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju likumā.
ST norādīja, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka
pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un
pasīvās vēlēšanu tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties
pašvaldībā ar iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu
īstenotas pēc iespējas pilnīgāk. Tādējādi tas, ka likums, kurā būtu paredzētas
vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām
būtu piešķirta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav
pieņemts, šobrīd neliecina par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu.
ST secināja, ka jaunajos novados ietilpstošo novada
pilsētu un pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs
iespējams izvērtēt vienīgi pēc reformas pabeigšanas. Šobrīd attiecībā uz
Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas,
Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata
secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas rezultātā
iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās līdzdalības tiesības.
ST norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju
likuma pārejas noteikumu 2.punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas
pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās
ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu
administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā
kārtībā šī gada 1.jūlijā.
ST secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju
apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai ST
sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu
aizskāruma.
Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību
un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei
neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja,
ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto,
noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu
attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to ST atzina
apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā
neesošām no 2022.gada 1.janvāra.
Komentējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu saistībā
ar administratīvi teritoriālo reformu, Plešs sacīja, ka Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija meklēs risinājumus novadiem bez saviem
attīstības centriem.
“Būtiski, ka ST ir devusi pārejas periodu
sprieduma izpildei līdz 1.janvārim, līdz ar to nav nepieciešama tik steidzīga
rīcībā kā Varakļānu gadījumā,” norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ST pēc būtības mudina labot
situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas,
Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.
Foto: no arhīva
