Interneta
veikalos ārpus Eiropas Savienības (ES) kaut reizi ir iepirkušies 62% Latvijas
iedzīvotāju, galvenokārt Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības platformās, liecina ”Swedbank”
Finanšu institūta veiktā aptauja[i].
Turklāt katrs piektais ārpus ES iepērkas regulāri – vismaz reizi mēnesī. Tieši
šos pircējus visvairāk ietekmēs izmaiņas no 1. jūlija, kad stāsies spēkā
jaunais ES regulējums. Tas paredz, ka visas trešajās valstīs iegādātās preces
būs jādeklarē un par tām jāapmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Visbiežāk
Latvijas iedzīvotāji (82%) pirkumiem ārpus ES izvēlas Ķīnas interneta veikalus.
Īpaši raksturīga šāda izvēle ir pircējiem, kuri ārpus ES iepērkas regulāri –
vismaz reizi mēnesī. Citās valstīs šādi pirkumi tiek veikti ievērojami mazāk,
otrajā vietā ierindojoties Lielbritānijai, kur iepērkas 29% patērētāju no
Latvijas, un pārējām valstīm iepaliekot vēl vairāk. Visintensīvāk ārpus ES
iepērkas jaunieši 18–29 gadu vecumā – 17% aptaujāto šajā vecuma grupā norāda,
ka to dara biežāk nekā divas reizes mēnesī, turklāt visvairāk – gandrīz trešā
daļa – ASV interneta veikalos.
Cilvēku iepirkšanās paradumus būtiski ietekmējis
Covid-19 laiks, kad daudzi veikali strauji pārgāja uz digitālām platformām vai
papildināja jau esošās. Lielais regulāro pircēju skaits nav pārsteigums,
sevišķi jaunu cilvēku auditorijā, kuriem digitālie paradumi ir pašsaprotama
ikdienas daļa. Atsevišķi skatāms būtu paradums internetā ārpus ES iepirkties
vairākas reizes mēnesī – visticamāk, šiem iedzīvotājiem drīzāk ir regulārs
ieradums iepirkties, radot bažas par iegādāto preču lietderīgumu un
nepieciešamību. Šajā gadījumā būtu vērts rūpīgi pārdomāt savu finanšu
plānošanu: atsevišķi nelieli pirkumi mēneša vai pat gada griezumā var veidot
ievērojamu summu.
Interneta
pirkumiem ārpus ES tērētās summas vairumā gadījumu nav lielas, līdz pat 80%
pircēju šim mērķim atvēl ne vairāk par 50 eiro mēnesī, bet katrs desmitais
atļaujas iztērēt arī vairāk. Vislielākos ikmēneša tēriņus uzrāda iedzīvotāji,
kuri izvēlas iepirkties Krievijas interneta veikalos: šajā grupā ir gandrīz
trīskārt lielāks patērētāju īpatsvars, kas pirkumiem ārpus ES ik mēnesi tērē
vairāk nekā 50 eiro mēnesī. Tikmēr pirkumiem Ķīnas interneta veikalos
raksturīgi izteikti zemi tēriņi: 38% šo veikalu klientu tērē summas, kas
nepārsniedz 10 eiro mēnesī, bet vēl 48% iekļaujas 10–50 eiro robežās.
Ķīnas tirgum ir raksturīgs ļoti plašs zemo
cenu segments – ne velti Ķīnas interneta veikali ir iecienīti visā pasaulē. No
1. jūlija gan būs jāsāk izvērtēt, vai nodoklis, kas jāsamaksā, lai atmuitotu
maza apjoma sūtījumu, pārāk nesadārdzina preces cenu. Turklāt var izrādīties,
ka pircējs daudz labprātāk iztiek bez šīs preces vai atrod līdzvērtīgu
risinājumu ES interneta veikalos, nekā katru reizi veic atmuitošanas
procedūru.
Iedzīvotāji,
kas ikdienā iepērkas internetā, kopumā ir labi informēti par izmaiņām,
iepērkoties ārpus ES – 90% ir dzirdējuši par jaunajām prasībām, kas stāsies
spēkā no šī gada 1. jūlija. Vairums pircēju (64%) uz tām raugās ar bažām,
atzīstot, ka nepieciešamība deklarēt un veikt PVN apmaksu par visiem, arī
neliela apjoma sūtījumiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, viņiem ir
nepatīkams jaunums. To patērētāju vidū, kuri patiešām regulāri iepērkas ārpus
ES valstīm, sevišķi Ķīnā, neapmierinātība ir vēl augstāka.
Reaģējot
uz netīkamām izmaiņām preču iegādes kārtībā, 23% iedzīvotāju, kas iepriekš
iepirkās ārpus ES, plāno pilnībā atteikties no šī ieraduma, bet vēl 57%
prognozē, ka turpmāk šādos veikalos iepirksies retāk, tam tērējot mazākas
summas. Sagaidāms, ka trešdaļa iedzīvotāju nākotnē varētu pārorientēties un
pirkumus biežāk veikt ES valstu interneta veikalos. Šādu prognozi visbiežāk
izsaka patērētāji, kas līdz šim iepirkušies Lielbritānijas (32%) un Krievijas
(51%) interneta veikalos.
Būtisks
pirkumu apjoma kritums sagaidāms zemo cenu segmentā. 38% pircēju, kas pirkumiem
ārpus ES līdz šim tērēja ne vairāk kā 10 eiro mēnesī, apsver iespēju no tā
pilnībā atteikties līdz ar direktīvas stāšanos spēkā. Tikmēr līdzšinējā apjomā
ārpus ES arī pēc 1. jūlija iepirkties plāno vien 9% šo valstu interneta
veikalu klientu no Latvijas, galvenokārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem
virs 1000 eiro (18%).
[i] Aptauju
“Iepirkšanās ārpus ES” veicis Snapshots 2021. gada maijā, internetā aptaujājot
701 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.
Foto: pixabay.com
