Par 25% tiks samazināts valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību
nostiprināšanu zemesgrāmatā iedzīvotājiem, šodien lēma valdība.
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie normatīvie
akti, kas seko Saeimā jau pieņemtam likumam, paredz, ka jauna kārtība stāsies
spēkā no 1.jūlija. Par 25% samazināsies valsts nodeva par īpašuma tiesību
nostiprināšanu iedzīvotājiem un atsevišķos gadījumos arī juridiskām personām
par 33%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē pauda
viedokli, ka valsts nodevas samazinājums neietekmēs nekustamā īpašuma tirgu,
bet radīs budžeta iztrūkumu. Reirs norādīja, ka valsts nodeva nav būtiskākais
šķērslis, kāpēc nekustamā īpašuma tirgus Rīgā attīstās lēnāk nekā kaimiņvalstu
galvaspilsētās Tallinā un Viļņā.
Reirs apgalvoja, ka pašlaik visi uzbūvētie dzīvokļi
Rīgā tiek nopirkti uzreiz, kas liecinot, ka pašlaik Latvijā ir nepietiekama
būvuzņēmumu kapacitāte.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) savukārt
uzskata, ka regulējuma grozījumi ļaus nekustamā īpašuma tirgum strauji augt –
līdz pat 20% gadā. Reirs savukārt sacīja, ka šāds pieaugums, lai arī drošvien
neiestāsies, Latvijas ekonomikai būtu graujošs, jo veidotos kārtējais tā
saucamais “burbulis”.
TM plāno, ka zemesgrāmatu nodevu samazināšana pozitīvi
ietekmēs iedzīvotāju plānus iegādāties mājokļus, kā arī veicinās īpašuma
tiesību ātrāku un savlaicīgāku nostiprināšanu zemesgrāmatā, tādējādi publiskos
reģistros ierakstīts īpašums iegūst lielāku tiesisku aizsardzību.
Kārtība paredz, ka no 1.jūlija par īpašuma tiesību
nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā
valsts nodeva 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par
dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no
īpašuma vērtības. Piemēram, iegādājāties nekustamo īpašumu par summu 60 000
eiro, turpmāk valsts nodeva būs jāmaksā 900 eiro, nevis 1200 eiro, ka tas bija
iepriekš.
Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā
terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme tiks
piemērotas ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas
Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, daudzbērnu ģimenes pilngadīgai
personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav
sasniegusi 24 gadu vecumu.
Foto: pixabay.com
