Latvijas visakmeņainākā jūras piekraste stiepjas 12 kilometru garumā. Dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dibināts 1957. gadā, lai aizsargātu piekrastes ainavu ar smilšakmens atsegumiem un akmeņu krāvumiem. Dabas liegums vijas no Tūjas līdz Kutkājiem. Jūras piekraste vienmēr lutinājusi ar skaistiem dabasskatiem. Varam apbrīnot smilšakmens atsegumus. Tālu jūrā iestiepjas nelielie piekrastes sēkļi. Ainaviska vieta, kur atrodas trīs “ragi” – Ķurmrags, Rankuļrags un Kutkāju rags. Iecerētais pārgājiens būs mūsu spēku pārbaudījums šai akmeņainajā piekrastes posmā.
Tūja
Tūjā nav paredzēts ilgi uzkavēties. Novietojam auto kempingā “Jūrasdzeņi”, kas atrodas jūras krastā, un dodamies nelielā pastaigā, lai apskatītu Tūjas molu, kas celts 1938. gadā. Sākotnēji tas izmantots vietējās ķieģeļu fabrikas vajadzībām. No rūpnīcas līdz molam bija izbūvēts sliežu ceļš. Labākās kvalitātes ķieģeļus pa to nogādāja līdz jūrai un tālāk aizveda līdz lielākam prāmim. Ar Tūjā ražotiem ķieģeļiem apšūts pulvertornis Rīgā. Pēckara gados uzcelta zivju fabrika un molu izmantoja tās vajadzībām. Pāri steķiem novietoja cauruli, pa kuru no kuģiem sūknēja zivis. 80. gadu vidū zivju fabrika pārstāja darboties, jo tika liegta piekrastes zvejniecība. Aizejam līdz Zaķupītes ietekai jūrā. Šeit sākas dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala”. Atstājam kempingu un pa autoceļu A1 dodamies Igaunijas virzienā uz Ķurmragu.
No Ķurmraga līdz Kutkāju ragam
Nezinātājam atrast Ķurmragu var sagādāt grūtības, jo informācijas zīmju nav. Lai nepalaistu garām pagriezienu uz Ķurmragu, jābrauc ļoti uzmanīgi. Jau iepriekš izpētījām, ka pie “Latvijas valsts mežu” uzstādītās informācijas plāksnes “Brīvnieku stiga” zemes ceļš aizvedīs mūs uz iecerēto vietu. Noskaidrojām, ka arī ar auto novietošanu būs problēmas. Nonākuši stigas galā konstatējam, ka izliktas aizlieguma zīmes un brīdinājums, ka par transportlīdzekļa stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpumu kāpu aizsargjoslā draud sods līdz 350 eiro. Tuvākā bezmaksas autostāvvieta atrodas 1500 metru uz Tūjas pusi, atpūtas vietā “Vasa”, bet mums jādodas pretējā virzienā. Lai nemērotu garo ceļu līdz atpūtas vietai, nolemjam riskēt un iegriežamies vienā no privātīpašumiem. Paldies atsaucīgajiem saimniekiem par sapratni un atļauju novietot auto. Norāde liecina – ejot pa piekrastes meža ceļu, līdz Ķurmraga bākai ir 1,7 kilometri. Var sākties pārgājiens uz Ķurmraga bāku un Ežurgas klintīm. Izrādās, ka jārēķinās ar apgrūtinātu nokļūšanu no krasta ceļa uz pludmali un atpakaļ. Lai piekļūtu jūras krastam, “nelegāli” jāšķērso privātīpašumi (visur uzraksti – “Izejas uz jūru nav”, “Privātīpašums” un līdzīgi). Privātīpašnieki iedomājušies, ka viņiem pieder arī pašvaldības ceļi, pludmale, publiskās noejas, kāpas, jūra, gaiss, smiltis, akmeņi un pasaule. Nezinājām, ka vienīgā noeja uz jūru atļauta tikai Brīvnieku stigas galā.
Līča piekraste ap Ķurmragu ir akmeņaina, ar vairākiem krasta atsegumiem. Viens no apskates objektiem Ķurmragā ir bāka. Ejot pa pludmali, tā saskatāma jau no tālienes. Bāka celta 1923. gadā 20 metru attālumā no jūras piekrastes. 1967. gadā, plosoties vētrai, tā izpostīta un tās darbība pārtraukta. Kādreiz bāka atradās stāvkrasta augšpusē, bet krasta noskalošanas rezultātā tagad (sauc arī par klejojošo bāku) noslīdējusi līdz jūrai, atgādinot par 2005. gada janvāra vētru. Sašķiebusies kā Pizas tornis – gandrīz ieskalota jūrā. Pie bākas ievērojam piesietu virvi. Drosmīgākie ceļotāji var izmēģināt spēkus uzrāpties bākā.
Pēc Ķurmraga bākas apskates gar jūras krastu soļojam uz apmēram kilometru attālo dabas pieminekli – Ežurgas klintīm (sauktas arī par Ežurgas sarkanajām klintīm). Izziņas materiāli vēsta, ka to augstums ir 3,5 metri, platums – 50 metri. Lielisks skats uz sarkanīgo kolonnu rindu. Aplūkojuši unikālos smilšakmens atsegumus un bāku, mērojam ceļu atpakaļ.
Atgriežamies uz autoceļa A1 un turpinām braukt Tallinas virzienā – uz Rankuļragu, Veczemju klintīm un Kutkāju ragu. Rankuļrags ir 1,5 kilometrus garš izliekts krasta posms jūras līča piekrastē pie Kurliņupes, kas ietek jūrā. Balto kāpu piekrastē viļņi izveidojuši līdz pat sešus metrus augstu stāvkrastu. Vairāku simtu metru garumā atsedzas iespaidīgas sarkanbrūnas klintis ar nišām un nelielām alām. Klintis ar daudzveidīgu krāsu gammu no tumši sarkanbrūnas līdz gaiši rozā. Smilšakmens ieži veidojušies devona periodā pirms aptuveni 350–380 miljoniem gadu. Tālu jūrā var redzēt dažāda lieluma laukakmeņus. Šīs vietas burvību novērtējuši arī latviešu kinorežisori – pie klintīm uzņemti filmu “Vecā jūrnieka ligzda” un “Ilgais ceļš kāpās” kadri. Aizejam līdz Kutkāju ragam. Neliels ainavisks zemesrags, klāts ar lieliem laukakmeņiem.
Ķirbižu meža taka
Izbaudījuši dabas jaukumus jūras piekrastē, braucam uz ceļojuma pēdējo apskates vietu – Ķirbižu dabas taku. Meža taka ierīkota netālu no meža muzeja, kas kopš 2009. gada pārdēvēts par Ķirbižu Vides izglītības centru. Meža muzejs iekārtots Kirbižu muižas kompleksa klētī, kas būvēta 18.–19. gadsimtā. Skaista pildrežģu ēka. Muzeja ekspozīcijā apmeklētāji var iepazīties ar aizsargājamiem augiem, medību trofejām, zvēru un putnu izbāzeņiem. Ķirbižu muiža ir privātīpašums un publiskai apskatei nav pieejama. Takas sākumā izvietotas informatīvas norādes un aplūkojams varens dižozols ar iespaidīgu zaru vainagu. Taka ir 2,1 kilometru gara, apļveida un vijas pa meža taciņām gar Vitrupīti. Vietām jāpārvietojas pa stāvu upes ielejas nogāzi. Vitrupīte ir maza, akmeņaina un diezgan strauja, milzīgu koku ieskauta. Mežonīga, neskarta daba. Lieliska vieta dabas mīļotājiem.
Pieveikti 12 kilometri. Jauks piedzīvojums – jūra, smiltis, akmeņainā pludmale, svaigs gaiss un unikāli dabasskati.
