Pirms 40 gadiem
1981. gada 1. jūlijā
Ne katra paraža kopjama
“Pieredzējuši dvēseļu gani prot spekulēt uz cilvēku paražām. Viņi ar iedvesmu teatralizē ikvienu reliģisku darbību. Piemēram, bērnu kristīšana. Tā notiek pacilātā atmosfērā. Noslēpumaini mirdz zeltītais kristījamais trauks. Gaisā vēdī smaržīgo eļļu aromāts. Tad mācītājs ņem bērnu rokās un iegremdē ūdenī. To prasa rituāls. Bet otrā dienā mātei dažkārt nākas izsaukt “ātro palīdzību”, jo bērniņam sacēlusies temperatūra. Acīmredzot saaukstējies.
Uz kristībām vecāki parasti salūdz daudz viesu, klāj bagātīgu galdu, netrūkst arī reibinošo dzērienu. Tas ir paradums, kas sabiedrībai nodara lielu ļaunumu. Nereti taču kristības svin tieši viskarstākajā lauku darbu gaitā. Un tā nu cilvēki sēž pie galdiem, bet mašīnas stāv uz lauka dīkā un lopi paliek neapkopti.
Daudzām tautām jau izsenis izveidojušies mirušo apraudāšanas rituāli. Tās ir labas, humānas paražas, to uzdevums palīdzēt nelaiķa tuviniekiem remdēt viņu bēdas. Taču dažkārt bēres un mirušo piemiņas vakari beidzas ar pamatīgu iedzeršanu, bet reizēm lieta noiet līdz klajai svētuma zaimošanai: izmantojot bēdīgo notikumu, sarīko īstu plītēšanu un beigās vēl savāc “ziedojumus” visu izdevumu segšanai.
Nereti tiek izkropļotas arī laulību paražas. Kāzas rīko ar dienām ilgu žūpošanu, ar pārmērīgi dārgām dāvanām. Dažkārt pastāv pat nerakstīti dāvanu vērtību “tarifi”, it kā dāvanas vērtība ļautu spriest par līgavaiņa vai līgavas “īsto cenu”. Pats bēdīgākais ir tas, ka šādos gadījumos dažkārt atsaucas uz mūsu senču paražām, uz tautas tradīcijām.”
Ražena talka
“29. jūnijā kolhozā “Nākotne” sausā siena sagatavošanas talkā strādāja 40 saimniecības kažokzvēru fermas un celtniecības brigādes strādnieki. Arī visa tehnika bija sakoncentrēta siena presēšanai un nogādāšanai šķūņos. Darbā izgāja desmit preses, četri VDR ražotie masas pacēlēji E-280. Sienu uz šķūņiem veda desmit traktori un astoņas automašīnas. Saimniecības ļaudis sagatavoja 33 tonnas presētā siena. Desmit hektāros apžāvēto zāli sazārdoja. Ar kolhoza valdes lēmumu ir noteikts, ka katram kolhozniekam jānostrādā siena sagatavošanā piecas dienas vai arī kolhoznieka ģimenei jāsagatavo un jānodod kolhozam 500 kilogrami siena.”
Satiksmes negadījumu skaits nesamazinās
“Laika periodā no 1. līdz 13. jūnijam reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, viens cilvēks gājis bojā un 13 ievainoti. (..)
Bēdīgi varēja beigties Kalnciema būvmateriālu kombināta Purmaļu ceha strādnieka (..) un viņa pasažiera – rūpnīcas RAF strādnieka (..) vieglprātīgais brauciens ar motociklu IŽ-P2. Motocikla vadītājam nebija apliecības par atļauju vadīt motociklu, turklāt pie stūres viņš sēdās alkohola reibumā. Motocikls iebrauca grāvī, un tagad abiem pārgalvjiem ilgi būs jāārstē iegūtās traumas. Arī sovhoza “Jelgava” traktoristu (..) 13. jūnijā nekas netraucēja sēsties pie traktora T-43 stūres jau krietnā dūšā. (..) Braucējs savu “kumeļu” aizvadīja līdz grāvim, un tur arī brauciens beidzās.
(..) Puškina prospekta un Raiņa ielas krustojumā automašīnas GAZ-24 vadītāja (..), izbraucot uz galvenās ielas, neievēroja zīmi 2.4 “Dodiet ceļu” un krustojumā sadūrās ar automašīnu MMZ-554. Automašīnas GAZ-53 vadītājs Berdičevska un Aviācijas ielu krustojumā, izbraucot uz ielas, nepalaida garām pa galveno ielu braucošo motociklu Java-350. Motocikla vadītājam vajadzēs ilgstoši ārstēties.
Luksofora signālus ignorēja Bauskas 28. ATU automašīnas ZIL-130 B vadītājs (..) un, izbraucot Ļeņina un Komjaunatnes ielīt krustojumā pie luksofora sarkanā signāla, sadūrās ar motociklu MT-9. [Šoferis] bija iereibis un no notikuma vietas aizbēga, atstādams ievainoto motocikla vadītāju.”
