Dažādu reakciju pašvaldību politiķiem izraisījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu atzīta Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam.
Satversmes tiesas spriedumā atzīmēts, ka ne vienai, ne otrai pašvaldībai nav sava attīstības centra. Tāpēc no sprieduma izriet, ka vispareizāk būtu abas šīs pašvaldības pievienot Jelgavas pilsētai. Jāpiebilst, ka administratīvi teritoriālās reformas virzīšanas gaitā gan Jelgava, gan arī Liepāja, Daugavpils, Ventspils un Rēzekne panāca to, ka to pašvaldības tiek nodalītas atsevišķi no apkārtējiem novadiem.
Vēl pirms minētā Satversmes tiesas sprieduma 10. jūnijā Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kur tika noteiktas 43 Latvijas pašvaldību, tostarp arī apvienotā Jelgavas novada, robežas. Satversmes tiesas spriedumā konstatēts, ka līdzšinējās patstāvīgās Ozolnieku novada pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam. Proti, Ozolnieku novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu. Tādēļ Satversmes tiesas ieskatā apvienot tādus divus novadus nav jēgas – tas neatbilst Satversmes garam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs paudis, ka Satversmes tiesa pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies pēc 10. jūnijā Saeimas pieņemtā likuma, kas nosaka to, ka ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības nostāju katrā jaunizveidotajā novadā tādam centram ir jābūt. Taču ministrijas priekšlikums, nonākot Saeimā, tika pārveidots.
Ozolnieku novada saglabāšana nav atzīta
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš novērojis, ka daudziem novada iedzīvotājiem, uzzinot, ka Satversmes tiesa neatzīst Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, bija sajūta, ka viņi ir uzvarējuši. Daudziem šķita, ka tiesas spriedums nosaka – Ozolnieku novads tiks saglabāts esošajās robežās kā atsevišķa pašvaldība. Taču patiesībā tas tā nav. A.Ozoliņam ir vienīgi gandarījums, ka Satversmes tiesas spriedums apliecina – administratīvi teritoriālās reformas process pret Ozolnieku novadu nav bijis korekts.
Domes priekšsēdētājs norāda, ka tagad pašvaldība var tikai gaidīt Saeimas lēmumu, no kura būs atkarīgs, vai Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienoto domju sasaukums strādās pusgadu, gadu vai četrus gadus. Viņaprāt, tagadējā situācija visiem rada nevajadzīgu spriedzi. “No valstiskā viedokļa skatoties, varbūt, ka vecais Jelgavas rajons ar Jelgavu centrā ir pamatots pašvaldības modelis. Bet kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēj to prezentēt saprotami, lai Ozolnieku novada iedzīvotāji saprastu, ka viņi reformas gaitā nepazaudēs savas ierastās iespējas vērsties pie vietējās varas un saņemt sev vajadzīgās atbildes. Kāpēc Ozolniekos šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 55 procenti, bet citur, tostarp arī Jelgavas pilsētā un novadā, – zem trīsdesmit. Tas tāpēc, ka Ozolniekos cilvēki sajūt to, ka viņu politiskā izvēle ietekmē viņu dzīvi,” teic A.Ozoliņš.
Līdzīgi spriež arī Uldis Ainārs, tagadējais Ozolnieku novada domes deputāts, kas ievēlēts arī apvienotajā Jelgavas novada domē, kas pirmo reizi kopā sanāks 1. jūlijā. “Līdzšinējā Ozolnieku novadā proacentuāli mazāk tiek tērēts pārvaldei, nekā tas ir Jelgavas novadā,” teic U.Ainārs. Viņš piebilst, ka Ozolnieku novadā ir štata juristi, turpretī Jelgavas novadā pastāv īsti necaurskatāms, bet pastāvīgs juridiskais ārpakalpojums, kāda nav nevienā citā pašvaldībā. “Es gan gribu mest akmeni Satversmes tiesas dārziņā. Vai tiešām vajadzēja četrus mēnešus, lai pateiktu, ka Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana neatbilst Satversmei?” retoriski jautā U.Ainārs.
Norāda uz Saeimas brāķi
Savukārt Dainis Liepiņš, kas ir apvienotā Jelgavas novada domes jaunievēlētais deputāts un bija Ozolnieku novada mērs līdz 2020. gada februārim, spriež, ka 5. jūnijā iznākušas “bezjēdzīgas vēlēšanas”. “Kādus attīstības plānus var veidot jaunizveidotais Jelgavas novads, ja ilgtermiņā visdrīzāk tiks lemts par Jelgavas pievienošanu apvienotajam Jelgavas novadam?” jautā D.Liepiņš. Viņš uzskata, ka Satversmes tiesa ar savu spriedumu ir apliecinājusi Saeimas darbības brāķi, ko tā pieļāva, nepareizi labojot to administratīvi teritoriālās reformas modeli, ko sākotnēji piedāvāja valdība. Proti, viņaprāt, pilnīgi skaidrs, ka Jelgavas pilsētas atdalīšana no Ozolnieku un Jelgavas novadiem bija kļūda, bezatbildīgas “politiskas spēlītes” rezultāts.
Arī Jelgavas pilsētas domes deputāts Gunārs Kurlovičs atzīst, ka Saeimas loma, mainot administratīvi teritoriālās reformas modeli, ir bijusi negatīva. Deputāts uzsver, ka Satversmes tiesas spriedums principā ir apsveicams, vienīgi žēl, ka tik vēlu. “Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā te darbojas zināma “klasika”, kas raksturīga arī iepriekšējām reformām. Ministru kabinets sagatavo reformas projektu, labāku vai sliktāku, bet tam pamatā ir noteikta ideja. Kad projekts nonāk Saeimā, politiskie lobiji to sagroza līdz nepazīšanai. Šī reforma nav izņēmums,” vērtē G.Kurlovičs.
Saņem milzum daudz jautājumu
Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune atzīst: “Publiskotais Satversmes tiesas spriedums Ozolnieku novada pašvaldības lietā šādā versijā nu jau ir novēlots un neizprotams. Protams, Ozolnieku novada pašvaldība to ir gaidījusi, taču šādā versijā tas radījis vēl lielāku neziņu un haosu turpmākajā darbā un apvienošanās procesā. Saņemu milzums daudz jautājumu, jo iedzīvotāji skatās uz Satversmes tiesas spriedumu un neko nesaprot – Ozolnieki varēs palikt atsevišķi vai darbs tomēr turpināsies jaunizveidotajā novadā, vai tūlīt jāgaida vēl kāds cits variants? Pašlaik noteikts, ka līdz gada beigām Jelgavas un Ozolnieku novadiem jāturpina darbs pie apvienošanās, bet, kas sekos tālāk, neviens nezina. Lai arī kādu lēmumu Saeima pieņems šī pusgada laikā, jau tagad skaidrs, ka tas radīs milzu lieku resursu patēriņu un finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. Lai apvienotu divu pašvaldību darbu – lietvedības sistēmu salāgošanu, mantas pārņemšanu, dažādu pakalpojumu vienotu nodrošināšanu –, darbs jau ir uzsākts un jāturpina, tātad izdevumi jau tiek novirzīti. Tomēr aktuāls ir jautājums – kā labā un cik ilgam periodam? Šim lēmumam bija jābūt pirms pašvaldību vēlēšanām, kas viestu skaidrību, un būtu iespējams pavisam cits scenārijs.” Z.Caune ir nobažījies, ka valdība vai Saeima var izlemt par Jelgavas un Ozolnieku novadu pievienošanu Jelgavai kā sev vēlamāko modeli. “Taču tad tas rada ļoti daudz nekonsekvences arī attiecībā uz Rēzeknes, Ventspils un Liepājas novadiem, kam, kā zināms, arī nav administratīvā centra,” secina Z.Caune.
Jelgava – valstspilsēta
Savukārt Jelgavas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Andris Rāviņš, jautāts par minēto Satversmes tiesas spriedumu, pauda, ka Jelgavai ir jāsaglabā valstspilsētas statuss, jo vēsturiski Jelgava bijusi un ir saimniecisku notikumu centrs Zemgalē – te koncentrējas izglītības un pētniecības potenciāls, pilsētā attīstās uzņēmējdarbība, ir labvēlīga sociālā vide un aktīva kultūras dzīve. “Domāju, ka administratīvi teritoriālā reforma valstī nebija pienācīgi sagatavota. Tā netika balstīta uz iepriekš izstrādātiem un skaidri definētiem kritērijiem, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Padomes ekspertu viedokli. Šobrīd Satversmes tiesa ir ņēmusi vērā tikai vienu kritēriju.
Reformējot pašvaldības, svarīgi ir saprast pareizo ceļu, lai mēs sasniegtu mērķi un pašvaldības Latvijā kļūtu ekonomiski stiprākas. Katra pašvaldība pašlaik lielā mērā virza savu attīstības modeli, saistot to ar Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu. Jaunais plānošanas periods sākas 2021. gadā, un pašlaik intensīvi strādājam kopā ar jaunizveidoto Jelgavas novadu pie teritoriju ilgtermiņa attīstības, jo Latvijas spēks ir pašvaldībās un sadarbībā,” atbildē raksta A.Rāviņš.
Atbilstoši likumam jaunizveidotā Jelgavas novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga ir noteikusi, ka pirmā jaunievēlētās domes sēde būs 1. jūlijā pulksten 10 Jelgavas novada domes ēkā Pasta ielā 37. “Satversmes tiesas spriedums pirms tam noteiktajā kārtībā neko nemaina. Satversmes tiesa ir noteikusi, ka līdz 1. janvārim Saeimai ir jāpieņem likums, kas noteiks, kad un kā līdzšinējā Ozolnieku novada un vecā Jelgavas novada pašvaldību robežās tiks izveidota jauna Satversmes tiesas spriedumam atbilstoša pašvaldība,” paskaidro I.Freiberga. Arī jaunievēlētā Jelgavas pilsētas dome uz pirmo sēdi aicināta 1. jūlijā pulksten 10 Lielajā ielā 11.
