Saņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli ar lūgumu atlikt Lielvircavas kultūras nama un tam blakus esošo dzirnavu pirkšanu, mainīta Jelgavas novada domes šī sasaukuma pēdējās sēdes darba kārtība. Proti, lēmumprojekts par kultūras nama un dzirnavu pirkšanu, par kura virzīšanu uz domes sēdi jau bija nobalsots apvienotajā komiteju sēdē, teju pēdējā brīdī ir izņemts no domes sēdes darba kārtības. Tādējādi vecais Jelgavas novada pašvaldības jautājums, par kādu cenu pirkt vai tomēr nepirkt minēto kultūras namu un tam blakus esošās dzirnavas, tiek atstāts izlemšanai jaunizveidotā Jelgavas novada domei, kas pirmo reizi sanāks šodien.
Cenu uzskata par lielu
Jautājums par Lielvircavas kultūras nama pirkšanu no agrofirmas “Lielvircava agro” ir raisījis gan strīdus Jelgavas novada domē, gan publikācijas medijos. Kāpēc iegādāties īpašumu, maksājot 500 000 eiro, ja neatkarīga nekustamā īpašuma vērtēšanas firma tā vērtību lēš ap 139 tūkstošiem eiro? Pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša uzsver, ka ir veikti citu alternatīvu meklējumi, skaidrojot šī lēmuma iespējamos variantus arī VARAM.
Deputāts un uzņēmējs Oskars Cīrulis, kas balsotu pret šo lēmumprojektu, atzīst, ka domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes priekšlikums pirkt Lielvircavas kultūras namu viņam izraisīja negaidītu vilšanos. “Par 200 tūkstošiem – jā. Un tad jau būtu pārmaksāts, jo nekustamā īpašuma vērtētāji Lielvircavas kultūras namu ir novērtējuši zemāk. Bet 500 tūkstoši – nē, nē,” teic O.Cīrulis. Dienu pirms domes sēdes viņš atzina, ka lēmumprojekts par Lielvircavas kultūras nama pirkšanu visdrīzāk “izies cauri” – par to nobalsos deputātu vairākums. “Ja nu vienīgi kādam ierunāsies sirdsapziņa,” tā otrdien teica deputāts. “Nevienam citam, izņemot pašvaldību, jau šo kultūras namu “Lielvircava agro” nevarētu pārdot,” piebilda O.Cīrulis.
Opozīcijas deputāti devās uz Valsts kasi
Pret šo lēmumprojektu iestājies arī “Ziņu” aptaujātais deputāts Kārlis Rimša. Viņš uzskata, ka pirmkārt nebija pieļaujami tik nopietnu jautājumu sasteigti virzīt uz šī sasaukuma domes pēdējo sēdi. Deputāts stāsta: “2016. gadā es nobalsoju par Lielvircavas kultūras nama kārtējo pirkšanu. Toreiz novada pašvaldība lūdza Valsts kasi izsniegt šim mērķim aizdevumu. Valsts kase to atteica. Toreiz mēs ar deputāti Irinu Dolgovu piedalījāmies Valsts kasē rīkotajā apspriedē, lūkojām aizstāvēt pašvaldības intereses. Bet ar mums kopā nebija neviena no kultūras nama pircējiem.” Deputāts sūrojas, ka Jelgavas novada pašvaldība ar Lielvircavas kultūras nama pirkšanu nodarbojas jau astoņus gadus. “Sen jau vajadzēja šo jautājumu risināt, nevis katru gadu pārmaksāt 64 tūkstošus, kas deputātiem tika pasniegta kā summa, ko būtu ietaupījuši, ja kultūras nams mums piederētu, nevis mēs to nomātu no “Lielvircavas agro”.”
Viss kļuvis dārgāks
Savukārt deputāts un uzņēmējs Juris Lavenieks vēl otrdien bija par Lielvircavas kultūras nama pirkšanu. Viņaprāt, ja novada iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs, tad tas ir arī jāpērk. “Celtniecībā visas izmaksas ir gājušas uz augšu. Beidzamajos sešos septiņos gados zeme kļuvusi gandrīz divas reizes vērtīgāka, un uzcelt jaunu kultūras namu varbūt piemērotākā vietā nekā Lielvircavas centrs būtu daudz dārgāk,” spriež deputāts. Viņš kategoriski noliedz, ka šajā darījumā būtu kaut kas negodīgs. J.Lavenieks piebilst, ka mūsdienās Jelgavas novada Valgundes pagastā informācijas, kultūras un sporta centra “Avoti” rekonstrukcija pašvaldībai izmaksā 1,7 miljonus eiro.
Domes priekšsēdētājs citē Astridu Lindgrēni
Stundu pirms domes sēdes Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune uzstājās tiešsaistē ar informatīvu paziņojumu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Šajā ziņojumā viņš centās pamatot Lielvircavas kultūras nama pirkšanas nepieciešamību un arī paziņoja, ka lēmumprojekts par šo pirkšanu no domes sēdes darba kārtības izņemts. “Līdz šim pašvaldība vēlējās īpašumu iegādāties, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Taču tā piešķiršanu vienmēr apstrīdēja uzraugošās institūcijas. Tādēļ pērn, plānojot budžeta izdevumus 2021. gadam un sekojot investīciju plānam, pašvaldība savā budžetā jau bija ietvērusi maksājumu Lielvircavas kultūras nama iegādei – samaksu veicot pa daļām,” sacīja Z.Caune. Novada domes priekšsēdētājs secina, ka, apstiprinot 2021. gada budžetu, dome jau reiz nobalsoja par kultūras nama iegādi. Z.Caune piebilst, ka informācijā, kas tika sniegta sabiedrībai šī gada sākumā, jau pieminēts, ka pašvaldība ieplānojusi līdzekļus konkrētā lēmuma izpildei. “Šķiet, visas Latvijas mērogā jau vairāku gadu garumā ikviens ir kaut ko dzirdējis par Jelgavas novadu un Lielvircavas kultūras namu. Ministri savas darbības laikā, pārstāvot Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ir bijuši dzīvē iepazīties ar Lielvircavas kultūras namu. Un neviens nav vēlāk atzinis, ka pašvaldība uzskatāmi gatavotos izšķērdēt līdzekļus,” teica Z.Caune. Viņš minēja zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes literārā varoņa Lennebergas Emīla daudziem zināmo izsaucienu: “Nu, vai zini! Kad man nav naudas, tad es nevaru pirkt, kad man ir nauda, es nedrīkstu pirkt, kad tad lai es pērku?”
Z.Caune uzsvēra, ka vēl arvien no VARAM gaida dialogu un varot pat klātienē izrādīt kultūras nama ēku. “Šajā jautājumā nekas vairs nav palicis noklusēts, jo debatēts ir vairāku gadu garumā,” tā Z.Caune.
Četri varianti
“Kāpēc pašvaldība iestājas par Lielvircavas kultūras nama iegādi?” retoriski jautā domes priekšsēdētājs. Viņš pats arī atbild: “Šeit var piesaukt draudzību ar uzņēmēju (dažās publikācijās Z.Caune dēvēts kā pietuvināts cilvēks “Lielvircavas agro” valdes priekšsēdētājam Uldim Antīpinam). Taču tam nav nekāda pamata, jo, esot Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatā, nemaz nevar būt tā, ka lielākos sava novada uzņēmējus nepazītu. Tāpat patiesība nav fakts, ka lēmumprojekts ceļoja uz domi lielā steigā, – šis nav pēdējais vilciens, kurā ar lēmumu nepieciešams ielēkt. Šis ir atbildības pilns lēmums. Galu galā īpašnieks ir nosaucis summu, to nav mainījis vairāku gadu garumā – vai nu pērc, vai nu nepērc, viss ir vienkārši. Kad dodaties uz veikalu, jūs varat kurnēt par preces cenu, bet – vai nu jums to vajag, vai nu nevajag, vai nu pērkat, vai nepērkat. Rīcībā iegādāties īpašumu no privāta īpašnieka nav nekā nelikumīga,” uzskata Z.Caune. Tālāk viņš apskatīja četras alternatīvas, kādas būtu tad, ja Lielvircavas kultūras namu nepērk.
Pirmā alternatīva – var uzbūvēt jaunu. Z.Caune lēš, ka ar tagadējām būvniecības cenām līdzīgos objektos (1400 eiro par kvadrātmetru) līdzvērtīga būve Lielvircavas kultūras namam izmaksātu vairāk nekā 1,4 miljonus eiro. “Turklāt jāņem vērā, ka konkrētajā teritorijā pašvaldībai brīvas pašvaldības zemes nav,” uzsver novada domes priekšsēdētājs.
Otra alternatīva – pielāgot telpas Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiālē. Šajā gadījumā, pēc Z.Caunes domām, vajadzētu veikt telpu pārbūvi, kā arī piebūvēt zāli. “Nav nepaveicami, bet atkal izmaksas – saskaņā ar aplēsēm, pārceļot Lielvircavas kultūras nama un Lielvircavas bibliotēkas darbību uz Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāli, izmaksas kalkulējas 1,4 miljonu eiro apmērā,” sacīja Z.Caune.
Trešā alternatīva – visiem astoņiem amatierkolektīviem noteikt darbības vietu citos pagastos, mēģinājumus organizējot citur. “Šis saimnieciski ir visizdevīgākais variants – gadā izmaksas summētos aptuveni 161 tūkstoša eiro apmērā. Taču ir skaidrs, ka ar šādu lēmumu mēs apzināti iznīcinām kultūras dzīvi un kultūras kolektīvu dalību, lokālpiederību un arī pagasta attīstības potenciālu,” pauda Z.Caune.
Ceturtais variants ir turpināt telpas īrēt, kā tas darīts jau šo gadu laikā. Tāds variants Z.Caunes skatījumā vedina uz to, ka šādus kultūras namus “esam nopirkuši jau vismaz divus.”
No Rīgas problēma neesot saskatāma
“Es sagaidu alternatīvus ieteikumus no uzraugošajām institūcijām, kas, iedziļinoties izvērtējumā vai pašvaldības iesniegtajos dokumentos, patiešām dialoga veidā var pašvaldību konsultēt, kas tad ir tas cits risinājums, ko pašvaldībai darīt. Uzraugošajām institūcijām ir viegli, no Rīgas skatpunkta vērtējot, nepārtraukti piesaukt mantas izšķērdēšanas likumu, bet tad atbrauciet uz Platoni un pasakiet, kādi ir citi reālie varianti, kā pašvaldībai nodrošināt savas funkcijas pēc iespējas saimnieciskāk un izdevīgāk cilvēkiem!?” aicināja Z.Caune. “Kamēr esmu domes priekšsēdētājs, es gribu paziņot, ka virzu lēmumprojektu par Lielvircavas kultūras nama iegādi, un ceru, ka domes deputāti mani atbalstīs,” noslēgumā teica vietvaras vadītājs.
Trešdienas rītā “Ziņas” saņēma no VARAM paskaidrojumu. Tajā minēts, ka sertificēts novērtētājs 2021. gada aprīlī abiem nekustamajiem īpašumiem – Lielvircavas kultūras namam un tam blakus esošajām dzirnavām – kopā noteica tirgus vērtību 136 200 eiro apmērā. “Ministrija nekavējoties norādīja pašvaldībai, ka nekustamā īpašuma cena, ministrijas ieskatā, ir acīmredzami paaugstināta, un lūdza pašvaldību atlikt lēmuma pieņemšanu, bet pašvaldība sniedza atbildi, ka nekustamā īpašuma iegāde, tostarp par tā īpašnieka nosaukto cenu, ir optimālākais situācijas risinājums,” minēts VARAM atsūtītajā skaidrojumā. Vēl tiek piezīmēts, ka VARAM ir lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju veikt pārbaudi par Jelgavas novada pašvaldības amatpersonu iespējamām nelikumīgām darbībām saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un par pārbaudes rezultātiem informēt ministriju.
Lielvircavas kultūras nams 40 gados
• Kultūras nams uzbūvēts 1981. gadā kā kolhoza “Sarkanā zvaigzne” klubs un reizē arī kantorēka, kurā bija vairāki kabineti saimniecības vadībai un speciālistiem.
• 90. gadu sākumā, kad daudzviet kolhozu klubi bez atlīdzības nokļuva pašvaldību īpašumā un līdzekļu trūkuma dēļ nereti arī tika nolaisti, Lielvircavas kultūras nams un kantorēka pārgāja īpašumā SIA “Lielvircava agro”, kas izveidojās uz kolhoza “Sarkanā zvaigzne” bāzes. Uzņēmums ieguldīja līdzekļus kultūras nama un kantorēkas uzturēšanā un sākotnēji iznomāja telpas pašvaldībai par visai nelielu samaksu.
• Jelgavas novada pašvaldība kopš 2002. gada nomā telpas no SIA “Lielvircava agro” kultūras iestādēm un pasākumiem: sākotnēji 281 m2, 2004. gada – 334 m2, no 2012. gada – 550 m2, 2016. gadā – jau 660,38 m2 apmērā.
• Kultūras nams 1050,2 m2 un blakus esošās dzirnavas 396,4 m2 apjomā ir vienots ēku komplekss, jo dzirnavās ir arī siltumapgādes sistēma.
• 2013. gada 30. janvārī Platones pagasta iedzīvotāju sanāksmē izskan atkārtoti aicinājumi sakārtot īpašumtiesības un pašvaldībai atrisināt jautājumu par kultūras iestādes nodrošinājumu amatierkolektīvu un bibliotēkas vajadzībām.
• 2013. gada 25. septembrī Jelgavas novada dome nolemj iegādāties Lielvircavas kultūras namu, nosakot izvērtēt iespējamās finansējuma iespējas. 2014. gada augustā, atbildot uz pašvaldības vēstuli par aizņēmuma iespējām, Finanšu ministrija liedz pašvaldībai uzņemties ilgtermiņa saistības, lai iegādātos kultūras namu. Pašvaldība turpina telpas nomāt.
• Saskaņā ar 2016. gada 27. jūlija sēdes lēmumu – Jelgavas novada attīstības programmas 2017.–2023. gadam un investīciju plāna ierakstu “Kultūras centra izveide Lielvircavas ciemā” – dzirnavas no Platones pagasta pārvaldes redzespunkta tiktu piemērotas kā amatniecības darbnīcas vai radošu tematisku pasākumu norises vieta.
• 2016. gadā oktobrī Jelgavas novada pašvaldība, reaģējot uz SIA “Lielvircava agro” vēstuli, izskata jautājumu par Lielvircavas kultūras nama puses domājamo daļu iegādi. Visa īpašuma kopcena arvien spēkā 400 000 latu jeb 569 148,72 eiro. SIA “Arco Real Estate” nekustamā īpašuma novērtējums – 256 300 eiro.
• 2016. gadā Jelgavas novada dome atbalsta aizņēmuma ņemšanu (284 575 eiro apmērā 2016. gadā un 284 573 eiro apmērā – 2017. gadā) īpašuma iegādei, taču uzraugošās institūcijas apstrīd aizņēmuma piešķiršanu.
• Atjaunojot nomas attiecības, ar jaunu īres līgumu tiek noslēgta vienošanās par visas ēkas īri. Jelgavas novada pašvaldība ik gadus saskaņā ar īres līgumu samaksā SIA “Lielvircava agro” 176 100 eiro.
• SIA “Lielvircavas agro”, noslēdzoties īres līguma termiņam, par kultūras nama un dzirnavu iegādi uztur spēkā pārdošanas cenu – 500 000 eiro, SIA “VCG ekspertu grupa” īpašuma novērtējums 2021. gada 8. aprīlī – 136 000 eiro.
• Lielvircavas kultūras namā darbojas jauktais koris “Sidrabe”, VPDK “Pali”, bērnu vokālais ansamblis “Ķipari”, bērnu deju kolektīvs “Zelta gabaliņi”, jauktais vokālais ansamblis “Savējie”, līnijdeju kolektīvs “Sidestep”, senioru Eiropas deju kolektīvs “Saulessvece”, amatierteātris, lietišķās mākslas pulciņš.
• Kultūras nama ēkā atrodas doktorāts un pašvaldības bibliotēka, kurā ir interneta pieslēgums.
AVOTS: Jelgavas novada pašvaldība
