Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais
iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības
atjaunošanas.
Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās
tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot
kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.
Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes
tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu
Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā
patstāvīga teritoriālā vienība.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots
ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.
Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu
un Skrīveru novads.
Augšdaugavas novadā apvienos Daugavpils un Ilūkstes novadu.
Jauno Balvu novadu veidos līdzšinējais Baltinavas novads, Balvu novads,
Rugāju novads un Viļakas novads.
Bauskas novadā apvienots Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.
Cēsu novadā apvienos Cēsu, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu,
Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu.
Dienvidkurzemes novadā iekļausies Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas,
Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads.
Jauno Dobeles novadu veidos Dobeles, Auces un Tērvetes novads.
Jēkabpils novadā apvienoti Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un
Viesītes novadi, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Jelgavas novadā apvienos Jelgavas un Ozolnieku novadu.
Krāslavas novadā turpmāk tiks iekļauts Krāslavas un Dagdas novads.
Kuldīgas novadā pēc reformas iekļauts Kuldīgas, Alsungas un Skrundas
novads.
Ķekavas novads tiek apvienots ar Baldones novadu un turpmāk sauksies par
Ķekavas novadu.
Limbažu novadā apvienoti Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadi.
Ludzas novadu veidos Ciblas, Krāslavas, Ludzas un Zilupes novads.
Jauno Madonas novadu veidos Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas novads.
Mārupes novads tiks apvienots ar Babītes novadu un turpmāk sauksies Mārupes
novads.
Jauno Ogres novadu veidos Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads.
Preiļu novadā ietilps Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novads.
Rēzeknes novads tiks apvienots ar Viļānu novadu.
Ropažu novadā apvienos Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadu.
Saldus novadu apvienos ar Brocēnu novadu un jaunā pašvaldības sauksies
Saldus novads.
Saulkrastu novadu apvienos ar Sējas novadu, saglabājot Saulkrastu novada
nosaukumu.
Siguldas novadā apvienos Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Mālpils novadu.
Smiltenes novadu veidos Smiltenes, Apes un Raunas novads.
Talsu novadā iekļaus četras pašvaldības – Dundagas, Mērsraga, Rojas un
Talsu novadu.
Tukuma novadā apvienos Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novadu.
Savukārt Valmieras novadā darbosies līdzšinējās astoņas pašvaldības –
Valmieras pilsēta, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas
un Strenču novads.
Teritoriālās pārmaiņas neskars Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Olaines,
Salaspils, Valkas, Ventspils un Varakļānu novadu, kā arī septiņas
valstspilsētas – Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu un
Ventspili.
Daudzu pašvaldību pārstāvji nebija apmierināti ar plānoto reformu un vērsās
Satversmes tiesā. Lielākoties prasības netika apmierinātas, izņemot attiecībā
uz Varakļānu novadu, Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu.
Varakļānu novadu bija nolemts pievienot Rēzeknes novadam, bet līdz ar
Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam
atzina par neatbilstošu Satversmei, Rēzeknes novadā iekļauts tikai Viļānu
novads. Pagaidām Rēzeknes un Varakļānu pašvaldības turpinās darbu kā
patstāvīgas teritoriālās vienības.
Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi 1.oktobrī atsevišķi sanāks septembrī
ievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome, Varakļānu novada
pašvaldībā un Rēzeknes novada pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija.
Satversmes tiesa arī atzina par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada
pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas
novadam. Taču tiesa ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz nākamajam
gadam, līdz ar to Ilūkstes novads pagaidām iekļauts Augšdaugavas novadā, bet
Ozolnieku novads – Jelgavas novadā.
Šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķis, saskaņā ar Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ir
valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana,
racionāla budžeta līdzekļu izlietošana, reģionālās un nacionālās nozīmes
attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti vienotā administratīvā,
ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu
pašpārvaldes darbība, pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana,
pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas
samazināšana un pašvaldību patstāvības stiprināšana, lai tās spēj izpildīt
pašvaldībām likumos uzdotās funkcijas.
Šodien pulksten 10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
rīkos tiešsaistes preses konferenci par Administratīvi teritoriālās reformas
stāšanos spēkā.
Preses konferencē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un ministrijas valsts sekretāra vietniece
reģionālajos jautājumos Ilze Oša.
Ministrijas pārstāvji informēs par galvenajām izmaiņām, reformai stājoties
spēkā. Preses konferencē informēs arī par vietvaru turpmāko darbu un
veicamajiem uzdevumiem, kā arī par ministrijas paveikto, palīdzot pašvaldībām
gatavoties reformas ieviešanai.
Pirmā visaptverošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā noslēdzās
2009.gada 1.jūlijā, kad beidzās rajonu padomju pilnvaras. Tās galvenais mērķis
bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un nodrošināt
kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Foto: no arhīva
