Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izvērtēt, vai Jelgavas
novada domes iecere pirkt sadārdzinātu Lielvircavas kultūras namu ir atbilstoša
likumam, informēja ministrijā.
VARAM norāda, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu veikts
novērtējums. Novērtējumā norādītā īpašuma cena ir būtiski zemāka nekā tā par
kuru pašvaldība vēlas īpašumu iegādāties. Vērtējums veikts, izmantojot
salīdzinājumus par citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu darījumiem tirgū.
Tajā teikts, ka šāda veida īpašumiem lauku reģionos ir
zems pieprasījums. Ministrijas ieskatā, jāņem vērā arī tas, ka konkrētā ēkā ir
celta 1981.gadā, tātad ar noteiktu nolietojumu. Tādējādi būtu izvērtējams ne tikai
iegādes bet arī ilgtermiņa uzturēšanas un investīciju ieguldījums šīs ēkas
uzturēšanā un atjaunošanā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VARAM uzskata, ka
domes iecerētais darījums varētu būt neatbilstošs “Publiskas personas
finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma” prasībām.
Lai gan ministrija tika vērsusies pie pašvaldības,
lūdzot šo darījumu nevirzīt un izpētīt situāciju plašāk, pašvaldība pagājušajā
nedēļā jautājumu tika izskatījusi Finanšu komitejā un atbalstījusi darījuma
slēgšanu.
Ministrijas rīcībā neesot instrumentu, lai apturētu
šādu darbību, tādēļ ministrija vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par
iespējamo darījuma izvērtēšanu.
Jau ziņots, ka ņemot vērā no VARAM vēstuli,
Jelgavas novada dome trešdien neskatīja jautājumu par Lielvircavas kultūras
nama iegādi, tiešsaistē paziņoja novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune
(LZS).
Pašvaldībā skaidroja, ka jautājums par īpašuma iegādi
ir “ceļojis” no attīstības plāniem, attīstības programmām un
investīciju plāniem gadu no gada. Jau 2013.gadā, kad dome pirmo reiz lēma par
Lielvircavas kultūras nama iegādi, uzraugošās iestādes iebilda, ka ilgtermiņa
saistības nevar būt kultūras nama iegādes vērtas.
Pašvaldība turpināja telpas īrēt un 2016.gadā vēlreiz
lēma par aizņēmuma ņemšanu. Arī tad, neskatoties uz aprēķiniem, cik izmaksātu
jauna kultūras nama būvēšana, pašvaldībai aizņēmumu ņemt neļāva. Pašvaldība
turpināja telpas īrēt.
2016.gada iedzīvotāju anketēšanā un aptaujā Platones
pagasta iedzīvotāji esot norādījuši, ka atbalsta kultūras nama iegādi un
uzskata to par būtisku nosacījumu Platones pagasta attīstībai. Līdzīgas norādes
iezīmējas 2021.gadā veiktajā aptaujā, kuru projekta “Kopdare” gaitā
par dažādiem jautājumiem veica projekta autori.
“Pašvaldība sagaida alternatīvus ieteikumus no
uzraugošajām institūcijām, kas, iedziļinoties izvērtējumā vai pašvaldības
iesniegtajos dokumentos, patiešām dialoga veidā var pašvaldību konsultētu, kas
tad ir tas cits risinājums, ko pašvaldībai darīt,” komentēja Caune.
Viņš sagaidītu, lai ministrija, kas pēc savas būtības
ir nevis represīva iestāde pašvaldībām, bet gan uzraugošs padomdevējs un
konsultants, spētu pašvaldībai atbildēt, kāds ir cits ieteikums un rosinājums
pašvaldības turpmākajā darbībā. Pašvaldība vērsīsies pie Latvijas Pašvaldību
savienības un, sadarbojoties ar KNAB, ir gatava sniegt visus aprēķinus un
argumentus, taču līdz šim neviens neesot spējis uz šiem jautājumiem atbildēt,
vien izteikt publiskus pārmetumus un kritiku.
“Pašvaldības iniciatīva Platones iedzīvotājiem
sniegt tādas pašas līdzvērtīgas kultūras un vietējās kopienas aktivitāšu
iespējas kā citos pagastos atkal paliek, karājoties gaisā,” sacīja domes
priekšsēdētājs.
Lēmums par īpašuma iegādāšanos vai neiegādāšanos būs
jāpieņem jaunā sasaukuma domei.
Jau ziņots, ka VARAM pieprasījusi skaidrojumus
Jelgavas novada pašvaldībai par plāniem atsavināt “Lielvircavas kultūras
namu” un “Lielvircavas dzirnavas” par kopējo summu 500 000 eiro,
kamēr īpašumu kopējā tirgus vērtība noteikta 3,67 reizes mazāka.
Latvijas Radio ziņoja, ka minētie īpašumi piederot
lielzemniekam Uldim Antīpinam. Viņu un ilggadējo Jelgavas novada domes
priekšsēdi Cauni saistot sena draudzība un jau iepriekš dome esot mēģinājusi
šos īpašumus nopirkt.
Par iecerēto darījumu iepriekš aizrādījumus no valsts
Jelgavas novads izpelnījās arī tāpēc, ka pašam naudas pirkumam nebija, un dome
prasīja aizdevumu. Tagad lēmumprojekts paredz, ka 200 000 eiro dome samaksā
mēneša laikā, bet vēl 300 000 eiro – līdz nākamā gada vidum.
Foto: no arhīva
