Ceturtdien sapotējot 8143 cilvēkus,
vakcinācijas pret Covid-19 temps pirms nedēļas nogales
samazinājies, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā
informācija.
Pēdējās dienās vakcinēto cilvēku
skaits šajā statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi
datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē
tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram,
trešdienas rītā NVD rīcībā bija dati par 12 058 otrdien
vakcinētiem cilvēkiem, bet ceturtdienas rītā, datus aktualizējot,
šis skaitlis ir palielinājies par 1180 jeb līdz 13 238.
Kā liecina NVD apkopotie jaunākie
dati, šonedēļ līdz ceturtdienai ieskaitot Latvijā pret Covid-19
sapotēti 49 697 cilvēki, bet pagājušajā nedēļā līdz
ceturtdienai – 22 301 cilvēks, lai gan jāņem vērā, ka
aizvadītajā Līgo un Jāņu svētku nedēļā lielie vakcinācijas
centri un vakcinācijas punkti tirdzniecības centros strādāja
tikai pāris dienas.
Tomēr salīdzinot vakcinācijas tempus
ar nedēļu pirms Līgo un Jāņu svētkiem, proti, laika posmā no
14.jūnija līdz 17.jūnijam, tad tie šajā nedēļā ir zemāki par
4% jeb sapotēts par 2001 cilvēku mazāk.
Ceturtdien, saskaņā ar pašreizējiem
NVD datiem, Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 8143
personas, tostarp 2008 cilvēki tikuši pie vakcīnas pirmās devas,
5056 – pie otrās, bet 1079 personas sapotētas ar “Johnson&Johnson”
(J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama
tikai viena deva.
Vakcināciju veikuši 257 pakalpojumu
sniedzēji, no tiem visvairāk sapotējusi “Veselības centru
apvienība” – 1009 cilvēku, “Veselības centrs 4” –
870, “Luc Medical” – 346, Jēkabpils reģionālā slimnīca
– 321, “Dzelzceļa veselības centrs” – 285, Vidzemes
slimnīca – 263, Latgales medicīnas centrs – 219, Ziemeļkurzemes
reģionālā slimnīca – 196, Paula Stradiņa klīniskā
universitātes slimnīca – 194, Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca – 181, “Vizuālā diagnostika” –
168, Rīgas dzemdību namā – 168 un Bērnu klīniskā universitātes
slimnīca – 156.
No trešdien vakcinētajiem 3203
personas ir ietvertas kategorijā “cits iedzīvotājs” jeb
personas, kuras neatbilst nevienai no prioritārajām grupām, 3607 –
pēc paša vēlēšanās, 1500 – personas virs 60 gadiem, 672 –
personas ar hroniskām slimībām, 182 – mediķi, 68 – personas no
citas paaugstinātas riska grupas, 56 – izglītības iestāžu
darbinieki, 32 – ieslodzītie, 21 – persona, kurai ir kontakts ar
personām ar hroniskām slimībām, 17 – sociālo aprūpes centru
darbinieki, 12 – ārstniecības iestāžu darbinieki, 12 – operatīvo
dienestu darbinieki un piecas grūtnieces.
Vakar Latvijā izpotētas 1877
“Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas pirmā
deva un 3307 šīs vakcīnas otrā deva, 130 “Moderna”
vakcīnas pirmās devas un 777 šīs vakcīnas otrās devas, viena
“AstraZeneca” vakcīnas pirmā deva un 972 šīs vakcīnas
otrās devas, kā arī 1079 J&J vakcīnas deva, liecina NVD dati.
Tādējādi līdz šim tikai pirmo no
divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 601 761
cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 553 500 cilvēki.
Kopumā valstī veiktas 1 155 261 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas.
Par vakcinācijas procesu noslēgušiem
tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši “AstraZeneca”,
“Pfizer”/”BioNTech” vai “Moderna”
ražotās potes abas devas vai “Johnson&Johnson”
meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu
saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas
pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski
bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir
saņēmuši 31,88% iedzīvotāju, bet abas – 29,32%.
Jau ziņots, ka pagājušā gada
28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo
slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas
prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis
vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo
Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums
vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19,
iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to
vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no
2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
Foto: no arhīva
