Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā
pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības,
intervijā atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās
sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija
lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi,
drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās
augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav
redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.
“Lauksaimniecības produkti pēdējā
pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas
nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo
produktu audzēšanu un tirdzniecību – zemniekiem un tirgotājiem,”
pauda Ruža.
Viņš skaidroja, ka šāda situācija
zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz
naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan
fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc
tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie
jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.
Tāpat Ruža uzsvēra, ka
lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem, kas ir
absolūti neatraujams, neprognozējams un neietekmējams faktors, kas
vistiešāk un visvairāk ietekmē nozari. “Piemēram, šobrīd
aktualitāte ir kukurūzas raža Brazīlijā. Tur gadā novāc divas
ražas, un otrā raža šogad izskatās bēdīgi, jo ir par sausu.
Brazīlija ir viena no lielākajām pasaules kukurūzas piegādātājām.
Tā ir galvenā lopbarības sastāvdaļa, bet tā ir ļoti saistīta
ar kviešiem. Ja kukurūza ir par dārgu un to nav racionāli barot
lopiem vai izmantot biodegvielas ražošanai, tad nākamā prece ir
kvieši, kuras cena seko līdzi kukurūzas cenai,” viņš
klāstīja.
Ruža arī atzīmēja, ka otra lielākā
aktualitāte ir eļļas augi – soja, rapsis un palmu eļļa. “Sojas
plantācijas līdz ar laika apstākļiem pasaulē ir cietušas, taču
ir nenormāls šo produktu pieprasījums no Ķīnas. Šobrīd mēs
redzam, ka rapšu cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas par
40%, un martā rapšu cena biržās sasniedza vēsturiski absolūtu
rekordu – 700 eiro par tonnu. Tas tāpēc, ka rapšu vienkārši
vairs nebija. Tirgus tādas cenas ir nofiksējis, kas līdz tam pat
prātā neienāca – ja normāla cena ir 350 eiro, tad pēkšņi 700
eiro ir liels lēciens,” viņš minēja.
Tāpat “Latraps” valdes
priekšsēdētājs atzīmēja, ka kviešu cena šobrīd salīdzinājumā
ar pagājušo gadu ir par apmēram 15% augstāka, taču cenu
svārstības ir bijušas ļoti būtiskas, tostarp 260 eiro
salīdzinājumā ar pagājušā gada 180 līdz 200 eiro. “Tādus
cenu līmeņus mēs redzējām 2012.gadā, kad arī bija milzīgas
tirgus svārstības klimatisko apstākļu dēļ,” atzina Ruža.
Viņš arī atzīmēja, ka
lauksaimniekiem šādā cenu svārstīguma laikā ir grūti.
“Zemniekam šādā situācijā nemaz nav jautri, jo nav skaidrs,
kurā brīdī graudus pārdot. Šodien pārdod un rīt saproti, ka
esi stipri par lētu pārdevis savu produkciju. Vai arī šodien
nepārdod, cenas krīt, un saproti – nepaspēju vakar noķert labo
cenu. Tas ļoti spiež uz nerviem visiem,” sacīja Ruža,
piebilstot, ka zemniekiem ir jādara savs tiešais darbs – jāaudzē
produkcija, bet neveiksmīgs saražotās produkcijas pārdevums var
radīt finansiālas problēmas saimniecībai, jo, pieaugot graudu
cenai, neizbēgami pieaug arī izejvielu cenas.
Foto: no arhīva
