Godinot ebreju tautas genocīda upurus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā, šodien, 4. jūlijā, Jelgavas vadība un Ebreju biedrības biedri nolika ziedus pie piemiņas akmens Zālītes ielā, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Atceres brīdī pie ebreju upuru piemiņas akmens, kuru vadīja Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētājs Edgars Umbraško, piedalījās Jelgavas domes vadība, deputāti, Sabiedrības integrācijas pārvaldes darbinieki un Jelgavas Ebreju biedrības dalībnieki. Ar runu, atsaucot atmiņā apmēram divu tūkstošu ebreju nogalināšanu Jelgavā nacistu okupācijas laikā Otrajā Pasaules karā, uzstājās Ebreju kultūras biedrības vadītājs Edgars Umbraško.
Muzikālo priekšnesumu sniedza akardeoniste Jeļena Jasjuļaņeca.
4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, atceroties 1941. gada notikumus, kad tieši šajā datumā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju.
Godinot ebreju piemiņu, Jelgavā, Zālītes ielā – vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur ir viņu apbedījumu vieta –, uzstādīts ebreju upuru piemiņas akmens. Tā idejas iniciatore ir pirmā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Fanija Raģe.
“Katra tauta dzīvo tik ilgi, cik ilgi dzīvo atmiņas par to, ko tā ir piedzīvojusi. Mēs šodien pieminām nevainīgus cilvēkus, kuri cietuši no varas kāriem cilvēkiem. Lai mūžīga piemiņa tiem cilvēkiem, kuri traģiski gāja bojā,” tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Foto: Gaitis Grūtups un Jelgavas pilsētas pašvaldība
