Saeima šodien galīgajā lasījumā lēma atbalstīt grozījumus Dzīvokļa
īpašuma likumā, paredzot tiesības dzīvokļu īpašniekiem bez saskaņošanas veikt
pārbūvi kopīpašuma daļās, lai nodrošinātu vides pieejamību.
Pieņemtie grozījumi paredz dzīvokļa īpašniekam
tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot būvniecības
jomas normatīvo aktu prasības, veikt pārbūvi attiecībā uz kopīpašumā esošām
daļām, lai nodrošinātu vides pieejamību.
Tas būtu pieļaujams gadījumos, ja nepieciešams
uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpā, labiekārtotu laukumu vai tā daļu, vai
piebraucamo ceļu, kas atrodas uz kopīpašumā esoša zemesgabala, atjaunošanai.
Tāpat likums ļaus bez saskaņošanas veikt pārbūvi pandusa izbūvei, ja dzīvokļa
īpašumam ir atsevišķa ieeja, kā arī citos gadījumos, ja ir nepieciešams
nodrošināt vides pieejamības prasības.
Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība būs tiesīga pieņemt
lēmumu par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu platības izmaiņām.
“Attīstībai/Par!” (AP) pārstāve Lāsma
Bindere iepriekš informēja, ka šos grozījumus sagatavojuši AP
deputāti un tie paredz, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem būs iespēja bez
rakstiskas kaimiņu piekrišanas atbilstoši normatīvajām prasībām ierīkot
pacēlāju daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.
Viņa skaidroja, ka līdz šim, lai ierīkotu pacēlāju
daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā, cilvēkam ar kustību traucējumiem jāsavāc
vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, savukārt atbalstītie likuma grozījumi
paredz, ka tas vairs nebūs jādara, norādīja AP pārstāve.
“Prasība cilvēkam ar kustību traucējumiem vākt
kaimiņu parakstus, lai varētu iekļūt savā mājoklī, ir ne vien apgrūtinoša, bet
arī cilvēktiesībām neatbilstoša. Visiem ir vienlīdzīgas tiesības pārvietoties.
Cilvēkus nedrīkst ieslēgt savā īpašumā vai aizliegt tajā iekļūt. Problēma ir
gadiem ilgi zināma, taču tai līdz šim tā arī nav rasts risinājums,” iepriekš
pauda viena no priekšlikuma autorēm, nu jau mūžībā aizgājusī bijusī Saeimas
deputāte Inese Ikstena (AP).
“Sabojāta mājas fasāde ir arguments, kuru kaimiņi
mēdz piesaukt, neatbalstot uzbrauktuves izbūvi. Arī tad, ja cilvēkam
ratiņkrēslā ir izdevies iegūt pašvaldības finansējumu un “zaļo
gaismu” no būvvaldes. Birokrātisko šķēršļu likvidēšanai vajadzīga labā
griba,” skaidroja deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).
Foto: pixabay.com
