Vairāk nekā divi tūkstoši “Facebook” lietotāju Latvijā dalījušies ar video, kurā apgalvots, ka vakcīna padara cilvēka ķermeni magnētisku. Tā nav taisnība. Vakcīnas sastāvā nav vielu, kas var magnetizēt ķermeni. Tāpat video autori maldinājuši par vakcīnas ietekmi un blaknēm, ar ko saskārušies bērni vakcīnu pētījumos.
Video ir angļu valodā, bet to izplata arī vairāki “Facebook” lietotāji Latvijā. Tas ievietots arī vairākās citās platformās, piemēram, “Bitchute”, kur to redzējuši vismaz 60 tūkstoši cilvēku. Video teikts:
“Kurš ir dzirdējis par veseliem cilvēkiem, kuriem ir magnētisms, kas pie viņu ķermeņa pievelk un notur metāla objektus?”
Vakcīnas sastāvā nav vielu, kuru dēļ cilvēki varētu kļūt magnētiski, un “Re:Check” par to ir rakstījis jau iepriekš. “Vakcīnu sastāvā nav svešķermeņu – magnētu vai citu vielu, kuras savstarpēji var pievilkties tieši vakcīnas injekcijas vietā. Turklāt neviena vakcīna nesatur vielas, kas varētu jebkādā veidā veicināt magnēta pievilkšanos injekcijas vietai,” iepriekš apstiprināja Zāļu valsts aģentūra (ZVA).
To, kādas vielas ir vakcīnas sastāvā, var pārbaudīt jebkurš, jo vakcīnu sastāvs publiski uzskaitīts kompāniju vakcīnu zāļu aprakstos.
Arī “Re:Check” iepriekš rakstījis par vakcīnas sastāvu. “Phizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnas sastāvā ir mRNS jeb informāciju nesošais RNS. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz vīrusa virsmas atrodamas olbaltumvielas – pīķa proteīnu. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms pret to izstrādā antivielas. Tādējādi organisms ir trenēts reaģēt uz šo proteīnu arī situācijā, ja nākas saskarties ar vīrusu. Lai aizsargātu mRNS, tas iestrādāts nelielās lipīdu jeb tauku daļiņās. Savukārt “AstraZeneca” un “Janssen” satur adenovīrusu. Tas ir laboratoriski mainīts, lai novērstu vīrusa vairošanos un piedāvātu instrukciju, kā veidot pret Covid-19 nepieciešamās antivielas. Vēl vakcīnu sastāvā ir dažādi sāļi, arī nātrija hlorīds jeb vārāmais sāls. Tas palīdz pH līmeni saglabāt līdzīgu cilvēka pH līmenim un sniedz aizsardzību vakcīnas sasaldēšanas un atkausēšanas laikā. Tāpat vakcīnās ir arī citas sastāvdaļas, piemēram, cukurs jeb saharoze, kas palīdz tās aizsargāt sasaldēšanas laikā un nodrošināt temperatūras stabilitāti, liecina ZVA skaidrojums, Oksfordas Universitātes apkopotā informācija par vakcīnām un “MIT Tehnology Review” publikācija.
Video netiek sniegti nekādi pierādījumi tam, ka vakcīnas sastāvā būtu kādas vielas, kas varētu izraisīt magnētismu. Video norādīts uz kāda tirgotāja mājaslapu, taču nav pierādījumu, ka attiecīgās tehnoloģijas tiktu izmantotas vakcīnās.
Apgalvojumus par magnetizāciju savā mājaslapā atspēkojis arī ASV Slimību kontroles un prevencijas (CDC), norādot, ka vakcīnas sastāvā nav vielu, kas var ap sevi radīt magnētisko lauku. Pat tad, ja vakcīna sastāvētu no magnētiskiem metāliem, ar tās devas tilpumu – tas ir mazāks par mililitru – nepietiktu, lai izraisītu šādu reakciju, skaidro CDC. Taču video autori norāda, ka šim CDC skaidrojumam nevar uzticēties, jo CDC piederot vakcīnu patenti. Šo apgalvojumu iepriekš atspēkojuši faktu pārbaudītāji. CDC pieder to tehnoloģiju patenti, kas atklātas pētnieku darba procesā un ko arī izmanto vakcīnu veidošanai, taču ne pašu vakcīnu patenti. Tehnoloģijas, kuru lietošanai CDC var izsniegt licenci, uzskaitītas CDC mājaslapā.
Video iekļauti arī citi apgalvojumi par mRNS vakcīnu bīstamību:
“Šī pieeja, mRNS kods liek šūnām atkal un atkal ražot bīstamus pīķa proteīnus visā ķermenī.”
Kā jau minēts iepriekš, ir tiesa, ka ar vakcīnu cilvēkā tiek ievadīta instrukcija, kā ķermenim izveidot uz vīrusa sastopamu pīķa proteīnu. Pīķa proteīns palīdz vīrusam iekļūt šūnā. Šie proteīni un arī mRNS ar laiku tiek iznīcināti un no ķermeņa izzūd, taču organisms ir iemācījies, kā cīnīties pret pīķa proteīnu, ja nonāk saskarē ar vīrusu.
Ārpus Latvijas iepriekš par vakcīnu izplatīti līdzīgi apgalvojumi. To autori atsaucas uz pētījumu, kas akceptēts publicēšanai žurnālā “Clinical Infectious Diseases”. Izdevuma “USA Today” faktu pārbaudītāji raksta, ka pētījuma rezultāti interpretēti kā apliecinājums, ka pīķa proteīns var nonākt asinsritē un radīt problēmas. Pētījumā rakstīts, ka trim no 13 dalībniekiem, kas saņēma “Moderna” vakcīnu, vēl 15 dienas asins plazmas paraugos varēja atrast šo proteīnu. Viens no pētījuma autoriem Deivids Volts “USA Today” noliedza pieņēmumu, ka rezultāti norāda uz kādiem negaidītiem vai kaitīgiem vakcīnas efektiem. Pētījumā izmantota ļoti jūtīga metode, un konstatēts pavisam neliels proteīna daudzums, kas pakāpeniski pazūd. To “Re:Check” detalizētāk aprakstīja citā publikācijā.
“86% bērnu, kas piedalījās “Pfizer” pētījumā, bija kādi negatīvi blakusefekti.”
Šim apgalvojumam trūkst konteksta. ASV Pārtikas un zāļu administrācija publicējusi informāciju par vakcīnas ražotāja veiktā pētījuma rezultātiem par bērniem 12–15 gadu vecumā. Pētījumā piedalījās 2260 bērnu – puse saņēma vakcīnu, bet puse – placebo. Novērots, ka 86 procenti vakcinēto bērnu juta sāpes injekcijas vietā pēc pirmās devas, taču tādas bija arī 23 procentiem bērnu, kas saņēma placebo. Turklāt 40 procenti bērnu sāpes raksturoja kā vājas, vēl 40 procenti – kā vidējas, bet tikai procents – kā spēcīgas. Vēl bieži ziņots par nogurumu un galvassāpēm.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
