Gan jau esat dzirdējuši par Jelgavas centieniem izvētīt pilsētas kultūras jomu un meklēt idejas, lai Jelgava 2027. gadā kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Nu tas ir zināms – no deviņām lieliskām pilsētām, kas centās pārvarēt pirmo slieksni, tālāk dosies tikai četras – kolorītā Daugavpils, brīvā Liepāja, savdabīgā Valmiera un smalkā Jūrmala. Jelgava par skaisto mērķi vairs necīnīsies.
Liels pārsteigums tas nav, jo, izskanot pirmajai ziņai, šķiet, šīgada sākumā, par domu Jelgavai iet cīņā par šo titulu, pirmā reakcija bija – nebūs. Taču, pamazām “izstaigājot” visus pilsētas labirintus un iedziļinoties šajā procesā vairāk, sanāca tāpat kā veidotajos video rullīšos. “Notici!” tā piecos asprātīgos videoreklāmas rullīšos iesaka Jelgavā dzimušais aktieris Andris Keišs arī savulaik jelgavniekam Artūram Skrastiņam. Noticēja arī 95 procenti respondentu, kam tika uzdoti jautājumi par varbūtību būt vai nebūt mūsu pilsētai kā uzvarētājai šajā pasākumā. Citēšu: “Pieteikuma sagatavošanas laikā, aptaujājot Jelgavas iedzīvotājus, pilsētas aktīvās organizācijas, kultūras un ar to saistīto nozaru pārstāvjus, tika nolemts, ka Jelgavas – Eiropas kultūras galvaspilsētas koncepcijas mērķis būs nevis lepoties ar šī brīža sasniegumiem, bet izmantot pagātni, kultūras mantojumu un esošos resursus kā platformu attīstībai.”
Arī devīze, ejot uz mērķi, tika atrasta ļoti trāpīga – Tabula rasa. Kā izteicās projekta vadītāja kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane, mēs varam no šī brīža šo lapu sākt pierakstīt, pāršķirot jau blīvi aprakstītās, pilnās kultūras lapaspuses. Nu uz tās varam sākt rakstīt bez lielā mērķa, jo, neskatoties uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titula neiegūšanu, Jelgavas kultūras dzīvei ir jauni izaicinājumi. Jo tika pavilkta svītra analīzei, kas norisinājās gandrīz pusgadu un kurā tika iesaistīta lielākā daļa kultūras jomas darboņu.
Tagad jāseko līdzi četru tālāk deleģēto pilsētu sacensībai. Saistībā ar to neliels ceļvedis par Jūrmalu, Liepāju, Valmieru un Daugavpili.
Jūrmalas devīze ir “ARTērijas”, kas sevī ietver “Lielupi, dzelzceļu, autostrādi, veloceliņu un jūras krastu, kas savieno Jūrmalu ar galvaspilsētu Rīgu… utt…., savukārt Latviju ar Eiropu un Eiropu ar pasauli”. Tātad artērijas, ceļi, kas savā starpā savienojas. Liepājas koncepcijas pamatā ir stāsts par (ne)mieru. Par vēju, kas rada nemieru, par radošumu un kustību. Valmiera sevi piesaka ar ideju “Konversija” – pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa. Daugavpils iet ar vizuālo identitāti, kas slēpjas zem saukļa “Lingua Franca: meklēt, radīt, runāt”. Runāt “vienā valodā”, atrast “kopīgu valodu” starp dažādo.
Lai veicas!
