Dobeles novada pašvaldība saņēmusi iesniegumu no SIA “Dobele Wind” par paredzēto darbību “Vēja elektrostaciju parka “Dobele” būvniecība Dobelē”. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta pirmo daļu SIA “Dobele Wind” lūdz Dobeles novada domi akceptēt paredzēto darbību – vēja elektrostaciju parka būvniecību, informē pašvaldībā.
Izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nav konstatēti limitējoši faktori, kas ierobežotu paredzētās darbības. Faktorus, kuru dēļ vēja parka būvniecība būtu aizliedzama, nav konstatējis arī Vides pārraudzības valsts birojs, teikts iesniegumā. Un to sarunā ar “Ziņām” uzsver SIA “Dobele Wind” valdes loceklis Gatis Galviņš.
Tas būs politisks lēmums
Dobeles novada domes pārstāve Dzintra Matisone apstiprina, ka iesniegums ir saņemts un publicēts pašvaldības mājaslapā. Tā kā patlaban pašvaldība ir aizņemta ar jaunā novada veidošanas jautājumiem, iekļaujot Tērvetes un Auces novadus, 15. jūlija domes sēdē tas vēl netiks skatīts. Par to plānots lemt 29. jūlija domes sēdē.
“Iepriekšējā sasaukumā visi deputāti bija pret. Jāņem vērā arī iedzīvotāju viedoklis – pret vēja parka būvniecību tika savākti 10 000 parakstu, tātad parakstījās puse toreizējā novada iedzīvotāju, katrs otrais. Bet Tukuma gadījums vēl ir tiesā,” teic Dobeles pašvaldības pārstāve.
Dobeles novada domes izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs papildina: “Tas būs politisks lēmums, un es kā izpildvaras pārstāvis nevaru to komentēt. Tiek gatavots lēmuma projekts, administratīvs akts. Kāda ir politisko partiju nostāja, tas bija redzams priekšvēlēšanu programmās. Iedzīvotāju paraksti noteikti tiks ņemti vērā. Iepriekšējā sasaukuma deputāti gan par šo jautājumu nelēma, jo nebija uzņēmuma iesnieguma par darbības atļaušanu. Bet deputāti ir pauduši savu nostāju.”
Savukārt “Dobele Wind” vadītājs G.Galviņš vēlreiz atgādina, ka jautājums ir sarežģīts, bet ir izpildīti visi priekšnosacījumi un attiecīgās vides institūcijas sniegušas pozitīvu atzinumu. Lai gan pats neesot skrējis uz lauka putnus skaitīt, kā projekta attīstītājs viņš riskē ar naudu un ir gatavs segt zaudējumus.
“Dobeles un Tukuma gadījumā atzinums bija pozitīvs – darbība ir pieļaujama, bet vienā brīdī sākās emocijas – parakstu vākšana –, un sabiedrības viedoklis ir noraidošs. Ne velti Kurzemē divriteni joprojām sauc par vellapēdu, un, iespējams, ka arī vēja turbīnas cilvēkiem liekas tādas – atgādina kaut ko pārdabisku. Tāda ir cilvēka daba – sākotnēji noliegt visu jauno, bet, iespējams, jau pēc desmit gadiem mēs uz šo situāciju atskatīsimies ar smaidu,” saka uzņēmējs.
Viņaprāt, pašvaldības vērtējumam jābūt formālam, administratīvam – vai ievērotas likuma normas. “Sabiedrība vienmēr būs pret, bet pašvaldības vadībai ir jābūt tam tiesnesim, kas pateiks, ka tas būs labi vai slikti un vai būs labi visai tautsaimniecībai kopumā. Ja es būtu deputāts, tad padomātu, vai mans līmenis ir tāds, ka es varu lemt par šo jautājumu. Vēl vajadzētu būt klāt Latvijā sertificētiem zinātniekiem, kas pasaka, ka viss kārtībā,” savu pārliecību pauž G.Galviņš, izsakot cerību, ka Dobelē nebūs tā kā Tukumā, kad tika pieņemts emocionāls pašvaldības lēmums, uzņēmēju neaicinot uz sarunām. Visa nelaime esot tā, ka cilvēki lemj neizrunājot. Ja tomēr arī Dobelē tiks “spēlēts uz publiku,” tad attīstītājs būšot ļoti vīlies jaunajos deputātos, kuri turpinās vecās domes iesākto.
Viņš piebilst, ka šādus neviena nepamatotus, nelikumīgus pašvaldību lēmumus esot ļoti viegli apstrīdēt tiesā un varot arī prasīt deputātiem atlīdzināt radušos zaudējumus. Pirmās instances tiesas spriedumu par vēja parka būvniecību Tukuma novada Pienavā G.Galviņš gaida 26. jūlijā un ir diezgan pārliecināts, ka tas būs viņam labvēlīgs. Ja ne, tad “Latvijā visas tiesas var slēgt ciet un atslēgas pakārt uz nagliņas”, viņš piemetina.
Aicina domāt par nākotni
Runājot par parakstu vākšanu, vēja parku attīstītājs apgalvo, ka tikšanos laikā viņam nākuši klāt iedzīvotāji un teikuši, ka esot pierunāti, piespiesti parakstīties, un viens otrs parakstījies vairākas reizes, pat desmit. “Vai kāds ir kvalitatīvi izvērtējis šos parakstus?” vaicā G.Galviņš. Uzņēmējs min arī faktu, ka Vēja enerģijas asociācija pasūtījusi pētījumu tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS un tajā 80 procenti Latvijas iedzīvotāju bija par vēja enerģiju.
Viņš aicina cilvēkus padomāt par nākotni, ko dod saules un vēja enerģijas projektu attīstība, un, ja būtu alternatīva, tad, iespējams, elektrības cena Latvijā nekāptu par 40 procentiem, bet paliktu tajā pašā līmenī.
“Nesen atlidoju no Vīnes. Tur lidostā redzēju gan lidmašīnu, gan vēja ģeneratoru spārnus. Austrijā cilvēki dzīvo labi. Kāpēc mēs tā nedzīvojam? Jo negribam,” sarunas noslēgumā uzsver uzņēmējs.
