Valstspilsētas
No jūlija Jelgavai noteikts valstspilsētas statuss. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Uzņēmumu reģistrā ir veikti grozījumi – reģistrēta Jelgavas valstspilsētas pašvaldība. Kā vēsta jau piesauktās valstspilsētas pašvaldība, turpmāk vairākām iestādēm būs šādi nosaukumi: Jelgavas bibliotēka, Jelgavas bāriņtiesa, Jelgavas pašvaldības policija un Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes “Zemenīte”, “Rotaļa” un citi dārziņi. Savukārt pārējām pašvaldības iestādēm nosaukumā vārda “pilsēta” vietā tiek lietots vārds “valstspilsēta”. Piemēram, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”.
Tas viss būtu skaisti un saprotami nepieciešamajos dokumentos. Toties krietni dīvaina šķiet šī nosaukuma piesaukšana it visur. Katrā vēstī par notikumiem pašvaldībā nu mums vīdēs valstspilsētas mērs un valstspilsētas ubags. Man personīgi pilnīgi pietiek, ja min, ka bērniņš ir piedzimis Jelgavā, nemaz nevajag obligāti daudzināt, ka tas noticis valstspilsētas Jelgavas slimnīcā, gluži tāpat kā gala beigās kāda nonākšana Bērzu kapos ir pilnīgi uztverama arī bez tā, ka tie ir valstspilsētas kapi.
Pat padomju laikos ar visām slavenajām republikas pilsētām, neatceros, ka katrā stāstā par Jelgavu būtu piesaukts tieši tās nozīmīgais statuss, gluži tāpat kā, pieminot Rīgu, nav vajadzības vienmēr uzsvērt, ka tā ir galvaspilsēta. Citādi jau tā var iedzīvoties pamatīgos mēles mežģos, nemaz nerunājot par tiem nabadziņiem no citām pilsētām, kam lemts tagad asociēties ar tādām kā vietējas nozīmes vietām.
