“Pirmo kuļ ziemas rapsi. No pavasara viss izskatījās ideāli un cerīgi, arī ziemu tas bija vislabāk pārlaidis. Bet tad nāca pirmais karstuma vilnis jūnijā, karstums jūlijā, un ir izveidojies liels mitruma deficīts. Rapsis nogatavojies vienu nedēļu ātrāk, nokaltis. Pirmās nokultās ražas rāda, ka sēklas ir sīkākas, nekā tām vajag būt, un līdz ar to ražas līmenis ir zemāks. Raža varētu būt trīs tonnas no hektāra, nedaudz virs, bet lauksaimnieki cerēja, ka būs četras tonnas un vairāk. Vilšanās ir milzīga. Rapsis nevis nogatavojās, bet nokalta. Sēklas nepaspēja uzņemt barības vielas no stublāja, jo tas nokalta,” pašreizējo situāciju ražas novākšanā, kas sākusies Zemgales laukos, raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Runājot par ziemas kviešiem, viņš teic, ka to ražas vākšana varētu sākties desmit dienas ātrāk, agrās šķirnes tādas kā, piemēram, “Edvīns” jau dažviet kuļot. Arī kvieši nokaltuši, graudi sīki, ražas līmenis ievērojami zemāks. Speciālists piebilst, ka graudu rupjumam ir jābūt un tas ir svarīgs, lai labībai būtu laba pārtikas kvalitāte. Citādi graudiem būs lopbarības kvalitāte. Ja šur tur Latvijā nolija, tad par Dobeles un Jelgavas novadu to nevarētu teikt, un sinoptiķi lietu nesola arī turpmāk. Nokrišņi bija tikai vietām, ļoti lokāli, kur pāri gājis negaiss, laukus bojājusi arī krusa, kas sasitusi rapšu pākstis vai arī labības laukos redzama veldre – arī šie graudi būs derīgi vien lopbarībai.
Par vasarājiem Augkopības nodaļas vadītājs prognozes izteikt atturējās, taču, ja turpināsies šādi laika apstākļi, nekas labs neesot gaidāms. Zaļās lapas arī vasaras labību laukos vairs neesot redzamas, bet graudu rupjumam vajadzīgs lietus, ar sausumu un siltumu vien nepietiek, tas graudus izžāvē. “Taču cāļus skaita rudenī ,” piebilst O.Balodis, sakot, ka labāk sākumā būt pesimistam, bet vēlāk var izrādīties, ka nemaz tik traki nav.
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Vilciņi-1” saimnieks Arnis Burmistris apstiprina LLKC speciālista novēroto un stāsta: “Šobrīd kuļam ziemas rapsi, tas ir sauss, nogatavojās ātrāk, raža ir par aptuveni 20 procentiem zemāka, nekā plānots. Vēl ir cerība uz vēlākajām šķirnēm, kuras varētu kult nākamajā nedēļā. Esam novākuši divas trešdaļas ziemas rapšu, trešdaļa vēl palikusi. Ir lauki, kur raža ir trīs tonnas no hektāra, ir – kur 3,5 tonnas. Pastāv cerība, ka vidējā raža varētu būt 3,3 tonnas no hektāra. Plānots bija vairāk, un pēc ziemas izskatījās, ka varētu būt 3,7 – 3,8 tonnas no hektāra.”
Ziemas kviešu novākšanu saimniecība vēl nav sākusi, bet plāno sākt tuvāko dienu laikā. “Protams, sausums ir devis savu negatīvo rezultātu. Redzu, ka augšējā un apakšējā vārpas daļā graudi ir izkaltuši, izžuvuši. Raža būs par 15 – 20 procentiem zemāka. Ja pavasarī šķita, ka būs astoņas tonnas no hektāra, tagad, ja būs septiņas tonnas, tad tas būs ļoti labi,” secina saimnieks.
A.Burmistris sarunā ar “Ziņām” aktualizēja vēl kādu zemniekiem šovasar svarīgu problēmu – ziemas rapšu audzēšanu sarežģī tas, ka kaitēkļa – stublāju smecernieka apkarošanai Latvijā vairs nav pieejami sistēmiskās iedarbības insekticīdi, jo “bitenieku un politiķu ietekmē tie šogad tika izņemti no apgrozības un ir jāstrādā ar kontakta iedarbības insekticīdiem”. Un arī nākamajos gados tas būs jāņem vērā.
Ja varēs, audzētāji izmantos kontakta insekticīdus, taču, visticamāk, samazinās platības. Būs vēl nopietnāk jādomā par augu maiņu un rapšu atgriešanos tajā pašā laukā pēc vairākiem gadiem, par mehānisko augsnes apstrādi, lai gan rapši ir ļoti ātri jāiesēj pēc ziemas kviešiem un nav vairs laika rušināt augsni. “Varbūt zinātnieki kaut ko izdomās, radīs kādu bioloģisko preparātu,” cerību pauž zemnieku saimniecības “Vilciņi-1” saimnieks.
