Laikā, kad joprojām pastāv dažādi ierobežojumi, tostarp arīdzan attiecībā uz kultūras pasākumiem, Raita Junkera ielūgums piedalīties viņa “Retrospektīvās gleznu izstādes: 1981-2021” atklāšanā Vecauces pilī bija ļoti priecīgs notikums.
Māksliniekam šī ir atgriešanās jaunības dienu zemē, kur turpat 30 gadus dzīvojis un strādājis, bijis Vecauces pils Bērnu un jauniešu mākslas studijas vadītājs, kā arī Bēnes mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs un pedagogs. No šī nepilnīgā viņa darbības uzskaitījuma vien jaušama Raita Junkera enerģijas plašais loks un daudzveidība.
Kad mākslinieks 2009. gadā pārcēlās uz Jelgavu un nodibināja Ideju centru “Mākslas bērns”, kļūstot tās prezidents un mākslas studijas “Mansards” vadītājs, viss turpinājās. Visai drīz viņš iesaistījās Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra iestudējumu scenogrāfijas veidošanā. Tāpat viņu aicināja iesaistīties arīdzan lielāku kultūras pasākumu un koncertu dekoratīvā noformējuma izstrādē, tādējādi Dzejas dienas, VIII Latvijas vidējās paaudzes deju svētku un citi koncerti notika ar mākslinieka līdzdalību. Nav pārspīlēts, ja sakām, ka viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ir Jelgavas pilsētas kultūras dzīves centrā.
Bez šaubām, nepārtraukti gleznots, braukts uz plenēriem gan Itālijā, Šveicē, Dānijā, Francijā un Vācijā, gan tepat Latvijā, sevišķi Sēlijā. Krāšņās un atraktīvās krāsu valodas dēļ viņu aicināja gleznot sienas gleznojumus Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiālē un Jelgavas 4.vidusskolā.
Izstādēs Raitis Junkers piedalās kopš 1982.gada, tostarp bijusi ne viena vien viņa darbu skate tepat Jelgavā. Taču Aucē skatāmas vairākas gleznas, kas tapušas pagājušā gadsimta 80.–90. gados un ko reti rāda mākslas cienītājiem. Kaut arī agrīno darbu nav izstādīts daudz, taču acumirklī pamanāma viņa radošā rokraksta evolūcija. Ja vecākajos reālistiskajos dabas skatos novērojama visai pieslāpēta krāsu gamma, kas ap jauno tūkstošgadi kļūst arvien dekoratīvi košāka, tad pēdējā desmitgadē akcents likts uz dekoratīvu pasaules atainojumu, kad nav tik būtisks precīzs dabas un jo vairāk cilvēku attēlojums, cik atainotā notikuma svētku atmosfēra, kustība, iekšējā dinamika. Raitis Junkers atklāj ļoti atraktīvu, radoši bagātu un optimisma pilnu pasauli.
