Labklājības ministra Vladimira Makarova komentārs par Saeimā 20. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par valsts pensijām».
Labklājības ministra Vladimira Makarova komentārs par Saeimā
20. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par valsts pensijām».
20. novembrī Saeimā tika pieņemts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – grozījums likumā «Par valsts pensijām», kurš paredz, ka turpmāk netiks indeksētas valsts pensijas, kas pārsniedz 126 latus vai trīs minimālās algas.
Labklājības ministrijas uzdevums bija piedāvāt Saeimas deputātiem izvēles iespējas un ekonomiski pamatotus aprēķinus, lai panāktu pēc iespējas lielāku ienākumu sociālās apdrošināšanas budžetā un galvenais – nepieļautu pensiju neizmaksāšanu. Ir svarīgi stiprināt sociālā nodokļa godīga maksātāja uzticību valsts likumam. Uzticība būs tad, kad likums un tajā noteiktās sociālās garantijas būs stabilas un bieži nemainīsies. Pēdējos gados bieži ir mainīts pensiju likums, rezultātā vēl aizvien aptuveni 30 procentu strādājošo maksā sociālo nodokli no minimālās algas. Un nav noslēpums, ka daļa no viņiem saņem lielākas algas aploksnēs.
Aprēķini tika iesniegti Saeimas komisijā. Diemžēl deputātu argumentācija bieži ir ierobežota, jo viņi ir bijuši kūtri iepazīties ar aprēķiniem, viņi ir spiesti ievērot savas partijas ierosinājumus vai arī, ja izvēle balsot par grozījumiem bijusi emocionāla un populistiska.
Kādas sekas var būt lēmumam neindeksēt pensijas, kas pārsniedz 126 latus? Sociālās apdrošināšanas budžets valstī ir viens. Tajā sociālā nodokļa iemaksas izdara gan darba devējs, kas savam darbiniekam maksā lielu algu, un pats darbinieks, gan arī tas, kas maksā minimālo algu. Daudzi darba devēji pirmspensijas vecuma augsti kvalificētam speciālistam var samaksāt lielu algu – 300 un 400 un vēl vairāk latu. Šādu darbinieku gan nav daudz, taču no viņiem iekasētā nodokļa summa ir liela un sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksātais nodoklis ir proporcionāli augsts. Šai summai ilgāku laiku uzkrājoties sociālajā budžetā, no tās var tikt par ievērojamākām summām indeksētas (palielinātas) mazās pensijas. Un vēl – līdzšinējā neierobežotā pensiju indeksācija pēdējā gada laikā bija ievērojami palielinājusi augstu algu maksātāju darba devēju uzticību valsts likumam un tajā nodrošinātajai idejai, ka, godīgi nomaksājot nodokli par darbinieku, viņš saņems likumā paredzētās sociālās garantijas, tas ir, atbilstošu pensiju.
1996. gadā sociālā nodokļa maksātāju tabulas sadalījums rāda, ka lielas algas saņēmušie 1211 pirmspensijas vecuma cilvēki, kuru iemaksas no kopējā sociālā nodokļa bija tikai 1,75 procenti, reāli ir iemaksājuši 4875119 latu, tajā pašā laikā 136753 pirmspensijas vecuma strādājošie, kuru alga bija 39 – 45 lati, nodokļa kopsummā devuši 5,52 procentus un reāli ir iemaksājuši 15377420 latu. Pozitīvā tendence, indeksējot lielās pensijas, bija jūtama, sākot no 1997. gada aprīļa, kad sociālā budžeta ieņēmumi palielinājās par apmēram trim miljoniem latu mēnesī. (1996. gadā sociālais budžets bija aptuveni 325 miljoni latu, 1997. gadā – jau apmēram 390 miljonu).
Aizliegums indeksēt pensijas virs 126 latiem var mudināt lielas algas legāli maksājošu darba devēju un lielu algu saņemošu pirmspensijas vecuma darba ņēmēju vairs godīgi nemaksāt lielo sociālo nodokli, bet izmaksāt algu aploksnē. Tas savukārt var novest pie sociālā budžeta deficīta, kā tas bija 1996. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika sākta pensiju izmaksāšana strādājošajiem. Bet deficīts sociālajā budžetā nozīmē tikai to, ka var trūkt līdzekļu jau noteiktajām pensijām, nemaz nerunājot par turpmāku to indeksāciju.
Ierobežojošās izmaiņas pensiju likumā var negatīvi ietekmēt tos pensionārus, kas pašlaik saņem lielās pensijas ar kaitējuma atlīdzības daļu (politiski represētie, «černobilieši» u.c.). Tātad turpmāk tieši šo cilvēku pensijas netiks indeksētas.
Lielāko ieguldījuma daļu sociālās apdrošināšanas budžetā dod darbinieki, kas saņem algu virs 100 latiem. Uz viņu rēķina no šā budžeta maksā pensijas tiem, kuru algas ir bijušas ļoti mazas. Tas ir solidaritātes princips, kas ar Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem tiek pārkāpts, jo tagad izmaksātās pensijas (apdrošināšanas) lielums vairs nesaistās ar pensionāra iepriekšējām sociālā nodokļa iemaksām.
Pierakstījusi Ināra Baumane, Labklājības ministrijas sabiedrisko sakaru nodaļas vadītāja
