Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju
Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36
pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.
Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji
alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un
meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu
reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.
Lai vērstu esošo situāciju par labu – samazinot
alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas
izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas
pakalpojumus -, VM piedāvājot “kompleksu pieeju” ar virkni veicamu
pasākumu.
To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais
priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM
aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36
priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas
izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot
ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.
VM arī vēlas plašāk izvērtēt alkohola lietošanas sekas
un veikt dažādus pētījumus par alkohola patēriņu – gan vispārīgākā nozīmē, gan
konkrētu sociālo grupu kontekstā, piemēram, pētot alkohola ietekmi uz
grūtniecību vai analizējot pierobežas alkohola tūrismu.
Daļu pasākumu piedāvāts vērst konkrēti uz
tirdzniecības ierobežojumiem, piemēram, VM rekomendē izvērtēt iespēju aizliegt
tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, mazos
plastmasas iepakojumos, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus.
Tāpat viens no ministrijas priekšlikumiem paredz
iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju, kas mudina iedzīvotājus
nelietot alkoholu grūtniecības laikā vai vadot transportlīdzekli. Līdzīgi arī
VM aicina noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās, kurās tirgo alkoholiskos
dzērienus, jābūt norādītai informācijai ar brīdinājumu, ka tos nevar lietot
nepilngadīgas personas un ka to lietošana kaitē veselībai.
VM uzskata, ka šis plāns ir radīts pēc “labākās
politikas veidošanas prakses, ko rekomendē arī Pasaules Veselības organizācija,
piedāvājot kompleksu iniciatīvu kopumu trīs virzienos – pieejamības
ierobežošana, stingri nosacījumi mārketingam un cenu politika, kas ir
ilgtermiņa darbības, turklāt vērtējamas kompleksi, ne atrauti viena no
otras”.
Lai realizētu šo pasākumu kompleksu, VM jau pagājušajā
gadā lūdza papildu līdzekļus, taču tie netika piešķirti. Kopumā šim un
nākamajam gadam papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums būtu 6 384
158 eiro. No tiem šogad vajadzīgi 3 070 464 eiro, bet nākamgad – 3 313 694
eiro. Lai turpinātu šī plāna realizāciju, arī turpmāk ik gadu būtu nepieciešams
papildu finansējums 3 460 032 eiro apmērā.
Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu šim
gadam, kā arī turpmākajiem, VM virzīs kā prioritāro pasākumu.
Pašlaik šis plāns līdz 26.jūlijam ir nodots publiskai
apspriešanai, un ikviens var aplūkot šos priekšlikumus VM mājaslapā. Pēc
publiskās apspriešanas, ja būs nepieciešams, attiecīgais likumprojekts tikšot
precizēts un pēc tam virzīts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.
Foto: pixabay.com
