Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rosina palielināt atalgojumu
vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Kā norāda CVK, šim mērķim 2022.gada Saeimas vēlēšanu
budžetā papildus nepieciešami 1 909 875 eiro, bet 2024.gada EP vēlēšanu budžetā
– 1 823 886 eiro.
Lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu un
veicinātu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaisti, CVK rosina
palielināt darba stundas tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu
iecirkņu komisiju locekļiem un paaugstināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju
balsošanas un balsu skaitīšanas dienās.
CVK šādu lūgumu nosūtījusi Ministru kabinetam (MK),
Finanšu ministrijai un Saeimai.
Kārtējām Saeimas vēlēšanām Latvijā jānotiek nākamā
gada 1.oktobrī, tāpēc CVK sadarbībā ar Valsts kancelejas darbiniekiem ir
sagatavojusi attiecīgus grozījumus MK noteikumos.
Piedāvātās izmaiņas paredz vēlēšanu komisijās
nodarbināto darba tarifa stundas likmi komisijas priekšsēdētājam noteikt
robežās no 7,78 līdz 11,97 eiro (pašlaik stundas likme ir 3,28 līdz 9,10 eiro),
komisijas sekretāram – no septiņi līdz 10,1 eiro (pašlaik 3,1 līdz 7,6 eiro) un
komisijas loceklim – no sešiem līdz 7,78 eiro (pašlaik 2,5 līdz 3,83 eiro).
Vēlēšanu komisijas locekļu ēdināšanas izdevumu kompensācijas apmēru balsošanas
un balsu skaitīšanas laikā tiek rosināts paaugstināt no 5,69 eiro līdz astoņiem
eiro, pielīdzinot šo likmi valstī noteiktajam komandējumu dienas naudas
apmēram.
CVK ieskatā ekonomiskajai situācijai un vidējai darba
samaksai valstī atbilstoša atalgojuma noteikšana palīdzēs stiprināt
demokrātisku vēlēšanu institūtu, dos iespēju vēlēšanu rīkošanā piesaistīt atbilstošas
kvalifikācijas speciālistus un nodrošināt kvalitatīvu vēlēšanu procesu
vēlētājiem, kas īpaši svarīgi saistībā ar plānoto tiešsaistes vēlētāju reģistra
ieviešanu Saeimas vēlēšanās.
Jāņem vērā, ka pēdējos gados ievērojami augušas arī
nepieciešamās prasmes darbam vēlēšanu iecirkņos. Vēlēšanu komisijas locekļiem
mūsdienās jāprot rīkoties ar viedierīcēm, vēlēšanu datorprogrammām, datu bāzēm,
skeneriem, kā arī jāvar strādāt garas darba stundas vairāku dienu garumā,
skaidro Zaharova. Tāpat šis darbs prasa augstu stresa noturību, atbildības un
pienākumu izjūtu, rūpību un precizitāti, spēju vēlēšanu nedēļā strādāt
virsstundas un nakts stundas, motivāciju un spēju ātri apgūt vēlēšanās
izmantotos IT risinājumus.
Uz nepietiekamu finansējumu vēlēšanu komisiju locekļu
atlīdzībai un nekonkurētspējīgām darba stundas likmēm vēstulē CVK un Saeimai
norāda arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas un vairāku citu pašvaldību
vēlēšanu komisiju vadītāji, uzsverot, ka šī situācija rada būtiskus riskus
vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa
nodrošināšanai, gatavojoties Saeimas vēlēšanām.
Kvalificētu un motivētu darbinieku trūkuma dēļ
grūtības izveidot vēlēšanu iecirkņu komisijas bijušas jau iepriekšējās Saeimas
un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Ja atlīdzība par darbu vēlēšanu komisijā nebūs
konkurētspējīga, tas var apdraudēt nākamgad gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi un
tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu, jo varētu neizdoties piesaistīt
atbilstošus speciālistus un nokomplektēt daļu vēlēšanu iecirkņu komisiju. Šādā
gadījumā, lai nodrošinātu vēlēšanas, var nākties piemērot tādus risinājumus kā
daļas iecirkņu slēgšana vai vēlēšanu iecirkņu darba stundu samazināšana.
Neviens no šiem risinājumiem CVK ieskatā nebūtu atbalstāms, jo radīs papildu
apgrūtinājumu vēlētājiem piedalīties vēlēšanās, mazinās vēlētāju apkalpošanas
ātrumu un kvalitāti, apgrūtinās balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu
apkopošanu, mazinās uzticamību vēlēšanām un valstij kopumā, brīdina vēlēšanu
komisijā.
“Tāpat jāņem vērā, ka liela daļa vēlēšanu
iecirkņu komisiju locekļu pamatdarbā saņem atalgojumu, kas ir pielīdzināms
vidējam atalgojumam valstī vai augstāku (piemēram, IT speciālisti), kas
noteikti nemotivē vēlēšanu nedēļā lūgt atbrīvojumu no pienākumiem savā
pamatdarbā, lai iesaistītos vēlēšanu rīkošanā,” teikts CVK paziņojumā.
CVK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada martā
veiktajā aptaujā tika jautāts, ja būtu tāda iespēja, vai respondenti vēlētos
strādāt vēlēšanu iecirknī, ņemot vērā, ka darba apjoms ir septiņas dienas
vēlēšanu nedēļā. Divas trešdaļas jeb 66% aptaujāto norādīja, ka nevēlētos
strādāt vēlēšanu iecirknī. Savukārt 13% pētījuma dalībnieku atzina, ka būtu ar
mieru strādāt par noteiktu naudas summu, un visbiežāk minētā summa bija 500
eiro, pavēstīja CVK pārstāve.
Foto: no arhīva
