Dunduri, odi un knišļi šovasar ir liels izaicinājums
lauksaimniekiem, apstiprināja aptaujātie lopkopības pārstāvji.
Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars
Treibergs norādīja, ka, viņaprāt, šogad dzīvniekiem nelabvēlīgo
kaitēkļu skaits, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaudzis.
Viņš arī minēja, ka Latvijas zirgaudzētavās patlaban
ir aptuveni 10 000 zirgu, un, tā kā kopējais dzīvnieku skaits ir salīdzinoši
neliels, to īpašnieki par katru no zirgiem rūpējas jo īpaši. Pēc viņa sacītā,
tie kaitēkļi, kas nelabvēlīgi var ietekmēt, piemēram, govis vai gaļas
liellopus, zirgus tik būtiski neskar, savukārt, gadījumos, kad ganībās vērojams
kaitēkļu pieaugums, dzīvniekiem iespējams uzklāt īpašas segas vai tos apstrādāt
ar pretinsektu līdzekļiem.
Vienlaikus ir saimnieki, kas zirgus ganībās laiž
diennakts tumšajā laikā, kad dunduri un knišļi ir mazāk aktīvi.
Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes
priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis norādīja, ka kopumā šis gads būtiski
neatšķiras no iepriekšējiem – gaļas liellopu ganāmpulki vasaras periodā atrodas
ganībās, līdz ar to ir pakļauti riskiem, kas saistās ar karstuma ietekmi un
dažādu asinssūcēju uzbrukumiem.
Viņš skaidroja, ka jūlija beigas ir dunduru laiks un
gaļas liellopi ganās pļāvās, kur lopiem ir iespēja patverties no dunduriem
krūmu puduros vai meža ielokos. “Dažkārt ganāmpulks uzturas atklātās
ganībās, tas ir atkarīgs no reģiona, laika apstākļiem,” sacīja Jakovickis,
piebilstot, ka saimnieki liellopus apstrādā ar pretinsektu līdzekļiem, kuri
plašā klāstā ir pieejami veterinārajās aptiekās.
Tāpat bieži vien ganāmpulku īpašnieki savu ganāmpulku
aizdzen uz novietni vai kūti, kur dunduri uzturas nelabprāt.
Savukārt biedrības “Zemnieku saeima” valdes
priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja- Burmistre skaidroja,
ka dunduri, odi un knišļi šovasar ir liels izaicinājums lauksaimniekiem, jo
dzīvnieki ganībās nespēj mierīgi ēst, krītas svarā, galarezultātā govis dod
mazāk piena.
Lai gan dunduri un odi lopiem pārsvarā traucē
baroties, tad vairāk gan būtu jāuzmanās tieši no knišļiem, jo to kodumi
dzīvniekam var izraisīt sāpes un iekaisumu, no kā var pat iestāties
anafilaktiskais šoks. “Tāpēc ikvienam saimniekam ir rūpīgi jāseko līdzi
saviem ganāmpulkiem un to labsajūtai,” uzsvēra valdes priekšsēdētāja
vietniece.
Viņa arī stāstīja, ka, ja lopi ir ganībās, tad tiem ir
nepārtraukti jānodrošina vēss dzeramais ūdens, kā arī iespēja patverties no
karstās saules – nojumēs vai koku ēnā. Tāpat viņa piebilda, ka ganībās mājlopus
ir jāapstrādā ar knišļu atbaidošajiem līdzekļiem jeb repelentiem.
“Tomēr pirms repelentu iegādes noteikti ir
jākonsultējas ar savu veterinārārstu, jo daļu no repelentiem ir aizliegts
lietot produktīvajiem dzīvniekiem,” komentēja Dzelzkalēja- Burmistre.
Līdztekus, kā uzsvēra biedrības pārstāve, lielākas
priekšrocības ir tieši tiem lopiem, kuri no karstās svelmes un kukaiņu
uzbrukumiem var paglābties kūtīs, jo šajā karstajā laikā kūtīs gaiss tiek
ventilēts un komforta apstākļi ir daudz labvēlīgāki.
Vienlaikus Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norādīja, ka karstais laiks un līdz ar to arī asinssūcēju
kukaiņu aktivitāte saglabājas augsta un saimnieka atbildībā ir rūpēties lai
dzīvnieki neciestu ne no karstuma, ne no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem. Ja
konstatē veselības problēmas, nekavējoties jāsazinās ar praktizējošo
veterinārārstu.
Kā atklāja dienestā, PVD no dzīvnieku turētājiem līdz
šim nav saņēmis sūdzības par odu, dunduru vai knišļu radītajiem postījumiem.
Foto: pixabay.com
