Pirmdiena, 19. janvāris
Andulis, Alnis
weather-icon
+-10° C, vējš 1.06 m/s, D vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Studējošie neziņā par valsts budžeta stipendijas apmēru rudens semestrī (papildināta)

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra
saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāte 2022.gada budžetam, tomēr
skaidrība par stipendijas apmēru 2021.gada rudens semestrim vēl joprojām nav,  norādīja Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Apvienībā informēja, ka studējošie valsts finansētajās
budžeta vietās 2020./2021.mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā
iepriekš. Līdz šim tā bijusi 99,60 eiro mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika
dubultota līdz 200 eiro mēnesī.

Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju
skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Vienlaikus LSA akcentē, ka reģistrācija studijām drīz
beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem
skaidrības par stipendijas apmēru nav. “Vai tā tiks atkal samazināta, vai
tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija
valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu
budžetos nav beigusies,” pauda studējošie.

Šobrīd akadēmiskās stipendijas saņem vien 5%
studējošo, kas studē pilna laika klātienes valsts finansētās studiju vietās.
Turpretim Ziemeļvalstīs šīs stipendijas saņem vairāk nekā puse studējošo, arī
to apmērs ir lielāks – virs 3000 eiro gadā, informēja LSA, piebilstot, ka līdz
ar to 81% studējošo Latvijā paralēli studijām strādā.

Tāpēc arī darbā pavadītais stundu skaits uz vienu
studējošo Latvijai ir visaugstākais Eiropā – vidēji 31 stundu nedēļā
studējošais pavada strādājot, un visbiežāk ne tajā nozarē, kurā viņš studē.

Apvienībā norādīja, ka viens no aspektiem, kas
pievērsa uzmanību uz finansiāla atbalsta nepieciešamību studējošajiem, bija
studentu apvienības pērnā gada aprīlī veiktā aptauja par Covid-19 krīzes
ietekmi uz studējošo ienākumiem un tam sekojošā akcija
“#GribuStudēt”.

Aptaujas rezultāti radīja bažas par situāciju
augstākajā izglītībā, jo 12% respondentu norādīja, ka plāno pārtraukt studijas,
tāpēc, ka vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus, kā arī
tikpat daudz studējošie plānoja doties akadēmiskajā atvaļinājumā, studijas
pārtraucot uz laiku.

LSA arī norādīja, ka iepriekšējā gada laikā ir
ievērojami krities arī to studējošo skaits, kas var paļauties uz vecāku un
ģimenes finansiālo atbalstu. Ja iepriekšējā gadā uz atbalstu no ģimenes vai
partnera varēja paļauties 57% studējošo, tad šobrīd tikai 43% var paļauties uz
vecāku atbalstu.

Latvijā kopš 2004.gada ir notikusi gan nacionālās
valūtas maiņa, gan inflācija, kas ir samazinājusi stipendijas vērtību vairāk
nekā četras reizes, pauda LSA. “Ņemot vērā notikušās patēriņa cenu
izmaiņas, valsts budžeta stipendijas apmēra izmaiņu neesamība proporcionāli
samazina valsts budžeta stipendijas apmēra 99,6 eiro mēnesī lomu būt par
motivējošu faktoru studējošajiem, lai pilnvērtīgi veltītu savu laiku un
resursus konkurētspējīgu akadēmisko sniegumu nodrošināšanai,” norādīja
studējošo apvienībā.

Viņuprāt, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta
stipendiju apmēru ilgtermiņā. LSA norādīja, ka palicis vairs tikai mēnesis līdz
jaunajam mācību gadam, tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta stipendiju apmēra
saglabāšanu 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem, ir nepieciešams gan
lēmums, gan papildu finansējums.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās
izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs
norādīja, ka 200 eiro stipendija bija vienreizējs pasākums, kas saistīts ar
Covid-19 izplatību. Viņš teica, ka izsludinot ārkārtas situāciju radās bažas,
ka daudziem studējošajiem nebūs pietiekami laba materiālā bāze, lai segtu savus
izdevumus. Arī vecākiem, zaudējot darbu, nebūtu pietiekami laba materiālā bāze,
tāpēc pieņemts lēmums veidot atbalstu vienam studiju gadam, palielinot
stipendiju divas reizes.

Šis atbalsts ir noslēdzies šajā vasarā un jauns lēmums
par turpmāko rīcību šajā jautājumā nav pieņemts. Stepanovs informēja, ka IZM ir
iesnieguši prioritāro pasākumu sarakstu, saprotot, ka studējošo atbalsts ir
nepietiekams, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un Ziemeļeiropas valstīm.

Kopumā nepieciešamais finansējums esošajam stipendijas
apmēram ir nedaudz virs pieciem miljoniem eiro, atklāja IZM pārstāvis.

Lūgts komentēt izredzes gūt valdības atbalstu šo
līdzekļu piešķīrumam Stepanovs bija atturīgs, sakot, ka 2022.gada budžeta
veidošanas process ir tikai sācies un pagaidām ir iesniegtas prioritārās
vēlmes. Tāpat viņš akcentēja, ka gala rezultātā atspoguļosies tikai maza daļa
no pieteiktajām prioritātēm. “Izredzes ir, bet tas atkarīgs no valdības un
Saeimas lēmuma,” pauda Stepanovs. Konsultācijas ar Finanšu ministriju
paredzētas augusta vidū un septembrī.

Stepanovs uzsvēra, ka studējošo atbalsts, neatkarīgi
no pandēmijas, ir nepietiekams. “Kopējais stipendijas apjoms, kas ir tuvu
100 eiro, nav mainījies jau ļoti daudz gadu, neskatoties, ka dzīves dārdzība ir
palielinājusies,” atzīmēja IZM ierēdnis.

 Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.