Valsts vides dienests (VVD) turpmāk varēs piemērot naudas sodu par
neatļautu transportlīdzekļa apstāšanos vai stāvēšanu Baltijas jūras un Rīgas
jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē arī situācijās, kad
transportlīdzekļa vadītājs neatradīsies pārkāpuma izdarīšanas vietā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa.
To paredz VVD un VAS “Ceļu satiksmes drošības
direkcija” (CSDD) noslēgtā vienošanās par sadarbību apstāšanās vai
stāvēšanas noteikumu kontrolē. Naudas sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 350
eiro.
Noslēgtā vienošanās arī paredz,
ka gadījumā, ja persona neveiks brīvprātīgu naudas soda samaksu, līdz piemērotā
naudas soda samaksai būs liegts saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību,
veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts
tehnisko apskati un reģistrācijas darbības, izņemot transportlīdzekļa
norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot
numura zīmes.
Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās
un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča
piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē kontrolē VVD, Valsts policija,
pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības
vides inspekcija.
VVD veic gan plānveida vides normatīvo aktu
ievērošanas pārbaudes aizsargjoslās, tajā skaitā Baltijas jūras un Rīgas jūras
līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslās, gan reaģējot uz iedzīvotāju
ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem.
Kā stāstīja Vārpiņa, šā gada pirmajā pusgadā saņemti
12 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas
jūras līča piekrastes aizsargjoslā un virszemes ūdeņu objektu aizsargjoslās, no
kuriem pārbaudes laikā trīs ir apstiprinājušies.
Savukārt šā gada jūlijā VVD, veicot saņemtās
informācijas pārbaudi, konstatēja būtiskus pārkāpumus Talsu novada Kolkas
pagastā – pludmalē bija izvietotas divas laivas, kas abas reģistrētas CSDD kā
mazizmēra kuģošanas līdzekļi, kā arī iekļautas izsniegtajā zvejas licencē, kas
pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām konstrukcijas – kajītes. Tā kā krasta
kāpu aizsargjoslā un pludmalē novietot jebkādas konstrukcijas, pagaidu un
saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus ārpus šim nolūkam
vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām ir nelikumīgi,
VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Pārkāpējam – fiziskai personai var tikt piemērots
naudas sods līdz 1400 eiro, kā arī tiks uzdots atgriezt laivām iepriekšējo
statusu, demontējot uzbūvētās kajītes, vai novietot laivas vietā, kur tas ir
atļauts.
Kopumā pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča
piekrastes aizsargjoslā ir vērojams sezonāls raksturs. Visbiežākie pārkāpumi
Kurzemes reģionā saistīti ar neatļautu transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai
piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpat vasaras sezonā visā Latvijā krastu
kāpu aizsargjoslā bieži tiek kurināti ugunskuri un celtas teltis, ārpus šim
nolūkam iekārtotām vietām.
Savukārt Pierīgā un Vidzemē Rīgas jūras līča
piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā biežāk pārkāpumi konstatēti saistībā ar
būvniecības jautājumiem, proti, tiek veikta ēku pārbūve, atjaunošana vai jauna
būvniecība Rīgas jūras līča kāpu zonā, un pārkāpēji veic darbības, nesaņemot
VVD ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai tehniskos noteikumus, skaidroja
Vārpiņa.
Foto: pixabay.com
