Saeimas deputātu izveidotā atbalsta grupa “Par tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu” ir saņēmusi vairākus desmitus vēstuļu, kurās iedzīvotāji
jau ir saskārušies ar diskrimināciju, saistībā ar vakcināciju.
“Visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar tā saucamo slēpto
diskrimināciju, kas ir bijusi gan mutiski izteikti draudi par atbrīvošanu no
darba, atalgojuma samazināšanu un pazeminājumu amatā, gan nicinošu attieksmi un
mobingu. Otra izplatīta metode ir izdot iekšēju regulējumu par ekspress testu
veikšanu par saviem līdzekļiem, ko darba ņēmējs vai students nevar atļauties.
Visvairāk par šādiem gadījumiem ziņots no valsts iestādēs strādājošajiem. Mazāk
sūdzību saņemtas no uzņēmumu darbiniekiem”, atzīst Saeimas deputātu atbalsta
grupas vadītājs Kaspars Ģirģens.
Deputātu grupa neatbalsta jauno likumprojektu, ar kuru plānots
atbalstīt darba devējus par nevakcinēto darbinieku atbrīvošanu no darba.
Jau informējām, ka Saeimas deputāti izveidojuši deputātu atbalsta
grupu “Par tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu”. Tās mērķis ir iestāties par
vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju atkarībā no personas vakcinācijas
pret Covid-19 statusa. Grupa strādās pie tā, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri
saskārušies ar diskrimināciju un iestāsies par vakcinācijas pret Covid-19
brīvprātīguma principa saglabāšanu, atbilstoši valdības deklarētajam.
Deputātu grupa ir neapmierināta ar valdības līdzšinējo
komunikāciju ar sabiedrību, kā rezultātā sabiedrība tiek šķelta. Pēc saņemtās
informācijas, būtībā jau vēl pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā, iedzīvotāji
saskaras ar diskrimināciju darba vietās, augstskolās un citviet, ko veicinājusi
valdības retorika un atbalsta paušana šādām metodēm. Nav pieņemami, ka tiek
izmantoti tādi mehānismi kā iebiedēšana ar darba zaudēšanu, pazemināšanu amatā,
sodīšanu ar prēmiju vai piemaksu atņemšanu un citu šķēršļu radīšanu darba vai
mācību vietās.
“Demokrātiskā valstī nav pieņemama finansiāla un emocionāla
šantāža pret darbiniekiem, ko visbiežāk darba devējs pielieto savstarpējās
neformālās sarunās. Viens no veidiem ir prasība par ekspress testu veikšanu par
saviem līdzekļiem, kas ir dārgi un kalpo par iemeslu darba attiecību
pārtraukšanai. Darbinieki saskaras ar psiholoģisku spiedienu, kā rezultātā tiek
piespiesti aiziet no darba pēc paša vēlēšanās, zaudējot iespējas uzreiz saņemt
bezdarbnieka pabalstu vai darba devēja pabalstu vismaz vienas algas apmērā.
Būtībā darba ņēmējs ir pilnīgi neaizsargāts un beztiesīgs šī brīža
regulējumā. Tieši to pašu var teikt par studentiem – augstskolas izdod iekšējus
rīkojumus par vakcināciju vai arī ekspress testu veikšanu, tādā veidā radot
apstākļus, kad studentam piespiedu kārtā ir jāvakcinējas, lai turpinātu
studēt,” norāda Saeimas deputātu grupas vadītājs Kaspars Ģirģens.
Pietiekami daudzas sūdzības saņemtas no iekšlietu struktūrās un
bruņotajos spēkos strādājošajiem, kas pauduši bažas par izveidojušos sistēmu
piespiedu vakcinācijai un mobingu. Otra lielākā sabiedrības grupa ir studenti,
kas pauduši neapmierinātību ar augstskolu uzspiesto vakcināciju vai studiju
vietas zaudēšanu.
Lai veicinātu iedzīvotāju tiesības uz brīvu izvēli par
vakcināciju, pēc grupas deputātes Jūlijas Stepaņenko uzsākta parakstu vākšana
Cilvēka brīvības un cieņas memorandam https://brivibasmemorands.mozello.lv/ .
Plānots, ka memorandu tālāk iesniegs Valsts prezidentam,
kā arī Ministru prezidentam un citām valsts amatpersonām, lai
aktualizētu demokrātijas, cilvēka brīvības un tiesības principus, kas mūsu
valstī šobrīd ir apdraudēti. Memorands balstās uz juridiskiem un zinātniskiem
apsvērumiem, sekojot to pasaules valstu piemēriem, kuri ciena cilvēku tiesības
uz brīvprātīgu vakcināciju.
Deputātu grupu “Par
tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu” veido tās
vadītājs Kaspars Ģirģens un vietniece Jūlija Stepaņenko, kā arī citi deputāti –
Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ļubova Švecova, Ēriks Pucens, Ingūna Rībena,
Ralfs Nemiro, Edgars Tavars un Karīna Sprūda. Jāņem vērā, ka daļa grupas
deputātu ir vakcinējušies, bet to izdarījuši pēc savas brīvprātības principa.
Saeima
šodien lems par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu
projekta nodošanu izskatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijā.
Grozījumi
paredz, ka pēc 1.oktobra darba devējam būtu tiesības atlaist darbiniekus, kas
nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu.
Lai
likumprojektu varētu oficiāli pieņemt, pēc nodošanas komisijām tas vēl būtu
jāskata vismaz trīs lasījumos, taču, ja likumprojektu deputāti atzīs par
steidzamu, tad to vajadzēs izskatīt vien divos lasījumos.
Opozīcijas
pārstāvji tikmēr gatavojas vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu šo
likuma grozījumu izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai
referendumā.
Koalīciju
veidojošās partijas gatavojas šodien atbalstīt Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldības likuma grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī atbalstīt plānotās izmaiņas
pirmajā lasījumā.
“Jaunās
vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja,
ka viņa frakcijas biedri šodien atbalstīs šī likumprojekta tālāku virzību. To
pašu aģentūrai LETA teica arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava un Jaunās konservatīvās partijas (JKP)
priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.
Vienlaikus
parlamentārieši paredz, ka dažādi priekšlikumi gaidāmi uz otro lasījumu.
Dombrava
skaidroja, ka diskusijas par šiem grozījumiem būtu jāturpina un jāsaprot arī
papildu argumenti par vienu vai otru normu. NA ir gatava nodot likumprojektu
komisijai, lai tā var sākt darbu, tomēr viņš paredzēja, ka uz otro lasījumu
tiks iesniegti priekšlikumi, kur ļoti būtiski būs raudzīties gan uz atbildīgo
ministru argumentiem, gan epidemiologu viedokli atsevišķos jautājumos, lai
nonāktu pie optimāla risinājuma.
Saeimas
deputāts norādīja, ka NA kopumā šo likumu nebloķē, taču šobrīd likuma
grozījumos ir ietvertas daudzas normas, un partijas pārstāvji vēlas
iedziļināties likumprojekta niansēs, tostarp par izglītības darbinieku obligātu
vakcināciju.
Savukārt
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita
Anda Tērauda, vaicāta, vai šis likumprojekts tiks pieņemts esošajā redakcijā
vai arī tas tiks mainīts pēc būtības, pauda, ka pie šāda Saeimas sastāva to ir
grūti prognozēt.
Komentējot NA
pausto skepsi, Tēraudai radies jautājums, kāpēc šie iebildumi netika pausti jau
Ministru kabinetā, kad tika lemts par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu.
Grozījumu izskatīšanas gaitā būs redzams, vai tiks piedāvāts veikt nelielas vai
arī tomēr konceptuālas izmaiņas, norādīja politiķe.
Turpretī
Feldmans, līdzīgi kā Dombrava, minēja, ka pēc pirmā lasījuma varētu gaidīt
dažādus priekšlikumus, piebilstot, ka arī koalīcijas deputāti varētu tos
iesniegt. Viņš atklāja, ka plāno iesniegt savu priekšlikumu, kas paredzētu sākt
diskusiju par Saeimas deputātu “līdzatbildības vakcinēšanos”.
Viņaprāt, tas
nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk atsāktos parlamenta darbs drošos
apstākļos, taču par šo piedāvājumu viņš sagaida diskusiju.
Jau vēstīts,
ka Covid-19 likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu
pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības
aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski
drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu
darba vidi.
Likumprojekts
paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām
jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu,
vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga
vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat
likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes,
ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības
jomā strādājošajiem.
Vienlaikus
likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks
nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu
izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam
darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma
nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba
ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta
nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja
personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19
sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un
situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai
dienesta attiecības.
Tāpat
likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai
izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā
arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro
bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu
vecumam.
Vienlaikus
likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata
pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas
rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti
atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek
nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.
Foto: no arhīva
