Konkurences
padome pieņēmusi lēmumu tā sauktajā
“būvnieku karteļa” lietā,
konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu
vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos
iepirkumos Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu
uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 16 652 027,40 eiro
apmērā, informē Konkurences padomes
pārstāve Zane Gorškova.
Konkurences padome,
pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
(turpmāk – KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus
gūtajiem pierādījumiem, konstatēja Konkurences likuma 11.panta
pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta
1.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu SIA “Skonto būve”, SIA
“Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”,
SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “RBSskals
būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA
“Merks” darbībās.
No KNAB nodotajiem
būvnieku audioierakstu atšifrējumiem secināms, ka lielāko
būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz
2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs
reizes gadā un veicot iepirkumus sadali, pārrunāja dalības
nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs tika
pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70.
Lietas dalībnieki
vienojās gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, t.sk.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līdzfinansētajiem
iepirkumiem. KP, veicot lietas materiālu analīzi, secināja, ka
būvniecības uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās –
“Grupa Nr.1” un “Grupa Nr.2”, kuras savā starpā centās
sadalīt iepirkumus pēc principa “puse uz pusi” jeb tā, lai
starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas
līdzīgi. Tostarp sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma
uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat
piedalīšanās formāli ar “aizsega piedāvājumu” vai tieši
otrādi – nepiedalīšanās iepirkumos.
Lai atvieglotu
iepirkumu sadales procesu, tika izmantotas piezīmes, kur slēptā
veidā tika atspoguļota iepirkumu sadale. Piezīmes procesuālo
darbību laikā nonāca KNAB un vēlāk KP rīcībā.
Deformēts
būvniecības tirgus visā Latvijā
KP izpētes laikā identificēja vismaz 70 no teju 90 pārrunātajiem
iepirkumiem, no kuriem lielākā daļa tika noslēgti ar rezultātu
par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro apmērā.
Tādējādi, uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un
dalības nosacījumiem iepirkumos, pasūtītāji saņēma nevis
konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci
imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu visā Latvijas
teritorijā. Turklāt aizliegtas vienošanās rezultātā tika
ietekmēta publisko līdzekļu, t.sk. ES fondu līdzekļu taisnīga
un tiesiska izlietošana. Iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā
puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu. Iepirkumi pēc
to apmēra arī bija dažādi – mazākā līgumsumma bija mazāka
par vienu miljonu, bet lielākā – virs 100 miljoniem eiro. Tomēr
vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši
par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.
Kopumā konkurence tika kropļota iepirkumos, kas
bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru,
ārstniecības iestāžu, sporta laukumu un centru,
stadionu, tiesībsargājošo iestāžu, radioaktīvo
atkritumu tvertņu un glabātavu, dažādu infrastruktūras objektu
būvniecību, pārbūvi un rekonstrukciju, tāpat tehnisko projektu
un būvprojektu izstrādi, autoruzraudzību, projektēšanu un
paplašināšanu u.tml. Būvnieku aizliegta
vienošanās bija, piemēram, par Mežaparka estrādes, Rīgas
Tehniskās universitātes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils
koncertzāles, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas
Nacionālā mākslas muzeja, Okupācijas muzeja, VEF iepirkumiem, kā
arī daudziem citiem. Aizliegtu vienošanos pamatā bija ne tikai
publiskie iepirkumi, bet arī privātie, piemēram, tirdzniecības
centra “Akropole” būvniecības, tirdzniecības parka “Alfa”
pārbūves un “Rimi” loģistikas centra būvniecības iepirkumi.
Kartelis tika realizēts gan par tiem iepirkumiem,
kas bija jau izsludināti, gan tiem, kas vēl nebija. Piemēram, par
“Alfa” iepirkumu būvnieki runāja vairāk nekā gadu pirms un
par “Akropole” iepirkumu nedaudz mazāk kā gadu pirms iepirkuma
izsludināšanas. Līdzīga rīcība novērota arī citkārt, t.sk.
publiskajos iepirkumos. Tāpat no būvnieku audioierakstu
atšifrējumiem KP secina, ka būvniekiem nereti ir nevis lietišķi,
bet personīga rakstura kontakti ar pasūtītājiem, kurus bez
vilcināšanās var izmantot, lai īstenotu karteļa vienošanos
un panāktu nepieciešamo un iecerēto sadales rezultātu konkrētā
iepirkumā.
Audioierakstu
atšifrējumi apliecina, ka lietas dalībnieki apzinājās savas
pretlikumīgās darbības, tāpēc darbojās slēptā veidā,
vairākkārt atgādinot sarunas biedriem “atstāt telefonus ārpus
tikšanās vietas” un sarunā nelietot vārdu “shēma”, bet gan
“kopīga sapratne”. Tāpat KP secina, ka lietas dalībnieki
apzinājās savas rīcības neatbilstību konkurences tiesībām,
norādot sarunā: “Bet principā ar to
Konkurences padomi jābūt uzmanīgiem ir. Jābūt uzmanīgiem (..)”.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Ilgus
gadus iepirkumu organizēšanas un norises vide ir bijusi deformēta.
Lietā analizētās sarunas, kas atspoguļotas audioierakstu
atšifrējumos, un iepirkumi apliecina, ka tajos nepastāvēja brīva
konkurence, ko ietekmēja ne tikai pašu būvnieku vienošanās, bet
arī atsevišķos gadījumos iespējamais atbalsts no
pasūtītāju puses. Pasūtītājs,
lai arī noteiktos gadījumos zinājis par pastāvošo karteļa
vienošanos, tomēr nav ziņojis KP par šo prettiesisko situāciju,
un tas nav pieļaujami, jo šīs personas ir vistiešāk atbildīgas
par publiskā un ES līdzfinansējuma godprātīgu izlietojumu.”
Kopējais izpētes
periods ir par laika periodu vismaz no 2011. līdz 2019. gadam.
Pārkāpuma ilgums lietas dalībniekiem variē atkarībā no
iesaistes kartelī, bet nevienam uzņēmumam tas nav mazāks par gadu
un astoņiem mēnešiem, savukārt citiem pārsniedz sešus gadus.
Ņemot vērā
pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu pasūtītājiem
un to klientiem, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem
piemēroja ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts
procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto
apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. Attiecīgi
lielāks sods piemērots tiem lietas dalībniekiem, kas aktīvāk
iesaistījās aizliegtās vienošanās attīstīšanā un
nodrošināšanā, piemēram, definējot karteļa vienošanās
pamatprincipus, mērķus un vienošanās realizācijas formu, ka
vienošanās starp lietas dalībniekiem ir mutvārdu, un tiem, kuri
bieži piedalījās fiksētajās sarunās vienlaikus arī ar lielāku
klātesošo pārstāvju skaitu. Tādējādi KP konstatēja, ka
SIA “Velve”, SIA “Skonto būve” un SIA “Re & Re”
izcēlās ar augstāku aktivitātes līmeni salīdzinājumā ar
citiem lietas dalībniekiem.
KP piemērotie
naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to
mātes sabiedrībām. Ņemot vērā, ka SIA “Velve” sadarbojās
ar iestādi un iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju,
uzņēmumam tika piemērots naudas soda samazinājumu par 1,5 %.
Tāpat ar SIA “Velve” tika panākts izlīgums par tiesiskā
strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem
faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums
paredz soda samazinājumu par 10 %. Savukārt SIA
“RBSskals Būvvadība” darbība ir likvidēta, tāpēc lēmums
par naudas sodu netika pieņemts.
KP Aizliegtu
vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “KP ir noslēgusi
vienu no visu laiku ievērojamākajām karteļu izpētes lietām KP
vēsturē. Tas noteikti nebūtu iespējams bez mūsu sadarbības
partneriem šajā lietā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja. Šīs lietas izpēte un apjoms mums bija liels izaicinājums,
un tikai šāda cieša starpinstitūcijas sadarbība kārtējo reizi
apliecina, ka tas ir pareizais veids, kā sasniegt veiksmīgu
rezultātu.”
Foto: Konkurences
padome
