Ar grozījumiem
“Autoceļu un ielu būvnoteikumiem” paredzēts vienkāršot
ceļu atjaunošanas saskaņošanu, kā arī pilnveidot komersantu
ceļu, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu būvniecības procesu,
veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, mazinot
administratīvo slogu un izmaksas, otrdien lēma valdība.
Ar grozījumiem
noteikumos paredzēts vienkāršot pašvaldību ceļu, ielu,
komersantu ceļu atjaunošanas saskaņošanu, pārskatīt noteiktās
procedūras, tai skaitā pieņemšanu ekspluatācijā, nodrošināt
ērtākus risinājumus Būvniecības informācijas sistēmā,
samazinot būvniecības ieceres iesniegumu veidus, kā arī novērst
praksē konstatētās nepilnības.
Ņemot vērā pēdējā
laikā veiktos grozījumus Būvniecības likumā un speciālajos
būvnoteikumos, salāgojot dažādu būvniecības ieceres
realizācijas termiņus, ir pārskatītas autoceļu būvniecības
saskaņošanas procedūras, paredzot, ka turpmāk autoceļu
būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai
būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes un
samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus.
Paredzēts, ka
turpmāk visus valsts autoceļu atjaunošanas darbus veiks ar
paskaidrojumu rakstu. Iepriekš paskaidrojuma raksts bija paredzēts
vienkāršotai atjaunošanai un satiksmes organizācijas tehnisko
līdzekļu būvniecībai, bet apliecinājuma karte – atjaunošanai
vai nojaukšanai. Pārējos gadījumos saglabāta līdzšinējā
kārtība un iesniedzamie dokumenti.
Pārskatot
komersantu ceļu būvniecības procesu, turpmāk paredzēts, ka
komersantu ceļu atjaunošanai nebūs nepieciešams izstrādāt un
institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, saskaņot būvniecības
ieceri (iepriekš – apliecinājuma karti), bet komersantu ceļu
jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā – paskaidrojuma raksta
būvniecības process (iepriekš – būvatļauja).
Tāpat arī
velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, satiksmes organizācijas tehnisko
līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa zīmju, aizsargbarjeru,
signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu
būvniecībai nebūs nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres
dokumentus.
Turpmāk ar
paskaidrojuma rakstu varēs ierosināt ne tikai māju ceļu jaunu
būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, bet arī satiksmes
organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmju,
aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo
apzīmējumu) būvniecību, pievienojumu esošajam pašvaldību ielu
tīklam un valsts vietējiem autoceļiem, velosipēdu ceļu, gājēju
ceļu jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī otrās
vai trešās grupas ceļu un ielu atjaunošanu un nojaukšanu
(iepriekš bija nepieciešama apliecinājuma karte).
Tā kā būvniecības
ierosināšanai izstrādājamo un institūcijā, kura pilda būvvaldes
funkcijas, iesniedzamo dokumentu apjoms netiek palielināts, līdz ar
to pēc būtības nemaina iesaistīto personu esošos pienākumus un
tiesības, kā arī netiek palielināts administratīvais slogs.
Atsevišķos gadījumos tas tiek samazināts, piemēram, komersantu
ceļu atjaunošanas gadījumā, to varēs veikt bez būvniecības
ieceres dokumentācijas līdzīgi kā māju ceļu gadījumā, bet
komersantu ceļu jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā, to
varēs veikt ar paskaidrojuma rakstu nevis vispārīgajā būvniecības
procesā, kura ietvaros tiek izdota būvatļauja.
Tāpat noteikts, ka
ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un
vertikālo apzīmējumu būvniecībai, satiksmes organizācijas
tehnisko līdzekļu atjaunošanai, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu
atjaunošanai un komersantu ceļu atjaunošanai nav nepieciešams
izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un to saskaņot
institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.
Tāpat grozījumos
precizēts regulējums par būvētāja tiesībām, precizējot tos
būvdarbu veidus, ko būvētājs var veikt pats saviem spēkiem,
piemēram, māju ceļa vai pievienojuma esošajam pašvaldību ielu
tīklam un valsts vietējam autoceļam, ja tas nav pievienots valsts
galvenajam vai reģionālajam autoceļam, būvniecību. Turpmāk,
būvējot privātmāju un tai nepieciešamo piebraucamo ceļu, to
varēs darīt arī būvētājs. Iepriekš bija noteikts, ka ēku var
būvēt būvētājs, bet piebraucamo ceļu pie ēkas – tikai
būvkomersants.
Tāpat precizēts
līdz šim brīdim atšķirīgi noteiktais, ar kuru brīdi tiek
uzskatīts garantijas termiņa sākums. Proti, valsts autoceļu un
komersantu ceļu gadījumā – ar būvdarbu pabeigšanas brīdi, bet
pašvaldību ceļu un ielu gadījumā – ar institūcijas, kura
pilda būvvaldes funkcijas, atzīmes par būvdarbu pabeigšanu
izdarīšanu būvniecības informācijas sistēmā. Turpmāk visos
gadījumos laikposms starp būvdarbu pabeigšanu un objekta
pieņemšanu ekspluatācijā tiks ieskaitīts būvdarbu garantijas
termiņā.
Tā kā būvdarbu
pabeigšanai izstrādājamo un institūcijā, kura pilda būvvaldes
funkcijas, iesniedzamo dokumentu apjoms netiek palielināts, līdz ar
to pēc būtības nemaina iesaistīto personu esošos pienākumus un
tiesības, kā arī netiek palielināts administratīvais slogs.
Atsevišķos gadījumos tas tiek samazināts, piemēram, komersantu
ceļu atjaunošanas gadījumā, to varēs veikt bez būvniecības
ieceres dokumentācijas līdzīgi kā māju ceļu gadījumā, bet
komersantu ceļu jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā, to
varēs veikt ar paskaidrojuma rakstu nevis vispārīgajā būvniecības
procesā, kura ietvaros tiek izdota būvatļauja.
Noteikumi stāsies
spēkā 2021.gada 1.novembrī, lai nodrošinātu noteikumu
īstenošanai nepieciešamos pielāgošanas darbus būvniecības
informācijas sistēmā.
Foto: no arhīva
