Plašāka ceļošana,
mācības klātienē un Covid-19 jaunā deltas varianta lipīgums
kombinācijā ar rudens sezonu izceļ nepieciešamību pēc Eiropā
vienotas stratēģijas pandēmijas pārvaldībā, šādu nostāju
dažādu nozaru Eiropas eksperti pauduši vēstulē, kas publicēta
medicīnas žurnālā “The Lancet”.
Paula Stradiņa
Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, kurš
ir šīs vēstules līdzautors, mikroblogošanas vietnē “Twitter”
uzsver, ka “labākais risinājums Eiropas gadījumā būtu turēt
saslimstību ar Covid-19 vienoti zemu bez papildus risku radīšanas
ar strauju ierobežojumu atcelšanu atsevišķās valstīs”.
Līdzīgu viedokli aizstāv arī pārējie vēstules autori.
Vēstulē skaidrots,
ka eksperti ir izskatījuši divas stratēģijas – strauji mazināt
ierobežojumus, pieņemot, ka vakcinācija līdz ar dabisko imunitāti
novedīs pie augstākiem saslimstības rādītājiem, taču
nepārslogos veselības aprūpes sistēmas, vai arī atcelt
ierobežojumus pakārtoti vakcinācijas tempam, kā galveno mērķi
izvirzot zemu saslimstības rādītāju saglabāšanu, tādējādi
ļaujot efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību, testējot, veicot
epidemioloģisko izmeklēšanu un nodrošinot sasirgušo izolēšanu.
Eksperti paredz, ka
pie pašreizējiem imunizācijas apmēriem pirmā stratēģija
novestu pie saslimstības uz miljons iedzīvotāju radītāja
pieauguma līdz vairākiem simtiem gadījumu dienā, savukārt otrās
pieejas īstenošanai būtu nepieciešams šo rādītāju saglabāt
zem simts gadījumiem dienā.
Savstarpējas
koordinācijas trūkuma gadījumā eksperti brīdina, ka tādējādi
var rasties šķēršļi savstarpējās sadarbības, ekonomikas un
sociālos aspektos, jo augsti saslimstības rādītāji vienā valstī
var radīt riskus blakus esošajām valstīm, ja tās izvēlētos
piekopt zemās saslimstības pieeju. Ņemot vērā šo aspektu,
eksperti uzsver, ka abu stratēģiju gadījumā to efektīvai
pielietošanai nepieciešama koordinēta Eiropas valstu rīcība.
Zemas saslimstības
stratēģijas piekopšanas gadījumā, ekspertu ieskatā, pastāv
vairākas priekšrocības, tostarp zemāki mirstības radītāji un
mazāk cilvēku ar Covid-19 pārslimošanas radītajām sekām,
lielāka solidaritāte ar nevakcinētajiem, zemāks jaunu variantu,
kas rada bažas, parādīšanās risks un efektīvāka inficēšanās
gadījumu atklāšana un epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat, pēc
ekspertu domām, šādas stratēģijas gadījumā mazāk nodarbināto
nonāktu karantīnā vai pašizolācijā, kā arī tiktu nodrošinātas
mācības klātienē rudens un ziemas sezonā.
Savukārt augstas
saslimstības pieejas gadījumā eksperti neizslēdz, ka atsevišķās
valstīs slimnīcas un intensīvās terapijas nodaļas tik un tā
varētu tikt pārslogotas. Autoriem bažas rada arī nepietiekamā
vakcinācijas aptvere atsevišķās Eiropas valstīs un neskaidrības
saistībā ar bērnu vakcināciju.
Tieši vadoties pēc
šādiem apsvērumiem, eksperti rekomendē visām Eiropas valstīm
koordinēt savas rīcības, lai kopā sasniegtu zemu saslimstību
vismaz līdz brīdim, kamēr pieaug vakcinācijas aptvere. “Augsta
saslimstība vienā valstī var sagādāt izaicinājumus pārējām
valstīm gan Eiropā, gan arī ārpus tās. Saglabājot zemu
saslimstību tiek nodrošināta solidaritāte un līdz ar pieaugošo
vakcinācijas aptveri tās piekopšana paliek aizvien vieglāka,”
pauž vēstules autori.
Foto: no arhīva
