Nesen atklātā
apjomīgā būvniecības karteļa dēļ pastāv risks, ka Latvijai
var nākties atmaksāt Eiropas Savienības (ES) fondiem lielas naudas
summas, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atturoties tieši
komentēt iemeslus, kas ļāva šādam būvnieku kartelim izveidoties
un pastāvēt, valdības vadītājs izteica atzinību Konkurences
padomei un tās sadarbības dienestiem par šīs lietas izmeklēšanu
un novešanu līdz rezultātam.
Vaicāts, vai un kā
šāda karteļa pastāvēšana nākotnē varētu ietekmēt Latvijas
iespējas pretendēt uz ES finanšu līdzekļiem, premjers atbildēja,
ka “tur ir zināms risks”, kuru Finanšu ministrija pēta.
“Vai nu tas varētu būt risks ar naudām, kas mūsu nodokļu
maksātājiem būtu jāatmaksā Eiropai, vai arī ar kādām
samazinātām naudām nākotnē. Tāds risks, protams, pastāv, un,
ja šī karteļa darbība vēl ietekmē to, tad es domāju, ka visiem
nodokļu maksātājiem būtu ļoti attaisnojamas milzu dusmas,”
komentēja politiķis.
Procentuāli
lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma –
6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem. “Re & Re”
piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet “Skonto
būvei” – 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4%
apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots
četriem uzņēmumiem. “LNK Industries” piemērots sods 3
711 491,28 eiro apmērā, “Merks” – 2 688 950,79 eiro
apmērā, “Arčers” – 1 998 412,02 eiro apmērā un “Abora”
– 1 115 910 eiro apmērā.
“Latvijas
energoceltniekam” piemērots naudas sods 5,3% apmērā no
iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579,41 eiro, “Rere būvei”
– 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet “Velvei”
– 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
Viņš atzina, ka
karteļa pastāvēšana acīmredzot ir ne tikai mākslīgi
sadārdzinājusi konkrētu būvobjektu izmaksas, bet arī kavējusi
investīciju ienākšanu valstī, līdz ar to faktiski pastāv risks,
ka Latvija un tās godīgie uzņēmēji turpmāk var saņemt mazāk
naudas attīstībai. “Nu tad tas ir, maigi izsakoties, pilnīgi
nepiedodami, un es domāju, ka gan jau būs daudzas krimināllietas
un sūdzības no cietušajiem pret tiem, kas ir šādā veidā
ļaunprātīgi vienojušies,” izteicās Kariņš.
Jau ziņots, ka KP
atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija
iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991
eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos
departamenta direktore Ieva Šmite.
Starp lielākajiem
publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā
Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles
“Latvija”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras
pils “Ziemeļblāzma” iepirkumus. Savukārt no lielākajiem
privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra
“Akropole” būvniecību, tirdzniecības centra “Alfa”
būvniecību un “Rimi” loģistikas centra būvniecību.
No Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku
audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības
komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam
kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un
veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus
iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90
iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite.
Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā
“Jūrsalīcis”, Jūrmalā.
KP desmit būvnieku
kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16
652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem
uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas
energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”,
SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA
“RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK
Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS
būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika
piespriests.
Foto: no arhīva
