Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis
vēsturiski zemāko atzīmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums
“Panorāma”.
Valsts prezidenta darbību pozitīvi vērtē vien 25% Latvijas
iedzīvotāju, bet negatīvi – 60% respondentu, liecina pētījumu
aģentūras SKDS dati. Salīdzinot ar to, kā sabiedrība ir
vērtējusi iepriekšējos Latvijas prezidentus, tas ir zems
vērtējums.
Piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas reitings bijis plusā visu
pilnvaru laiku. Ievērības cienīgs negatīvs reitings bijis vien
Andrim Bērziņam pašā pilnvaru sākumā. Bet arī tad tas tik zems
bija vien dažus mēnešus, pēc kā notika straujš pieaugums.
Cita situācija ir pašreizējam prezidentam, kura reitings pēdējos
mēnešos stabili turējies mīnusos un jūlijā ir noslīdējis līdz
mīnus 35.
SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš skaidroja, ka, ja skatās
pēdējo mēnešu mērījumus, Levits ir izteikti nepopulārs.
“Levitam sākot darbu, viņa popularitāte bija tādā līmenī,
kādā bija bijusi virknei prezidentu pirms viņa. Bija tāds
plusiņš, bet no tā laika viņa popularitāte ir gājusi tikai uz
leju. Zemāko punktu tā sasniedza martā, kad negatīvi viņu
vērtēja 63%,” komentēja Kaktiņš.
Sociologs norādīja, ka to varētu skaidrot ar Covid-19 situāciju.
“Sabiedrība pieprasa stingrus līderus, ka būs kāds, kas
pārvalda šo valsti. Latvijas valdība tiek salīdzinoši vāji galā
ar krīzi, un, ja mēs skatāmies uz prezidentu, nevaram teikt, ka
tur mums ir tā stiprā roka, kurš no sava torņa ieved valstī
kartību, lai mēs varētu teikt – mums ir stings līderis,
kapteinis. Tas veido fonu, kāpēc nav atbilstoši novērtēts.”
Pētnieks nešaubījās, ka Levitam ir iespēja uzlabot reitingu,
tomēr tad, ja prezidenta popularitāte aizvien būs tikpat zema, maz
ticams, ka politiķi sadūšotos viņu pārvēlēt uz otro termiņu.
Levits par Valsts prezidentu kļuva 2019.gada 8.jūlijā, šajā
amatā nomainot Raimondu Vējoni, kurš prezidenta krēslā bija
vienu termiņu no 2015.līdz 2019.gadam.
Foto:
no arhīva
