Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Ekonomikas ministrijai
(EM) sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Izglītības un
zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijām izvērtēt būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmi uz
esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts
budžetu, pavēstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Ministrijām
jāiesniedz izskatīšanai valdībā priekšlikumi par turpmāko
rīcību.
Tāpat
Kariņš ir uzdevis EM iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvo
ziņojumu par 2020.gada 11.februāra valdībā apstiprinātā rīcības
plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai izpildi.
Kariņš
piektdien ticies ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Juri
Gaiķi, lai pārrunātu padomes lēmumu būvnieku karteļa lietā un
turpmāko rīcību iespējamu aizliegtu vienošanos izskaušanai gan
būvniecības, gan citās tautsaimniecības jomās.
Ministru
prezidents uzteicis KP darbu, izmeklējot būvnieku karteļa lietu un
novedot to līdz rezultātam.
“KP
lēmums būvnieku karteļa lietā apliecina, ka konkurences tiesību
ievērošana Latvijā tiek efektīvi uzraudzīta. Ministrijām ir
jāturpina pilnveidot publisko iepirkumu sistēma un jāizvērtē KP
lēmuma ietekme uz esošajiem un plānotajiem būvniecības
projektiem, kā arī valsts budžetu,” norādījis Kariņš.
LETA
jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa
dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo
līgumsummu 686 989 991 eiro.
No
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nodotajiem
būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko
būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz
2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes
gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus
iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90
iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas
pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūrsalīcis”,
Jūrmalā.
KP
desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar
naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp
desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA
“Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA
“Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re &
Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”,
AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa
“RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc
sods netika piespriests.
Karteļa
lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem
būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais
centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
ēka, Liepājas cietums, VEF kultūras pils, kultūras pils
“Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu
ģimnāzija, citas izglītības iestādes un citas ēkas.
Foto: no arhīva
