Prognozes liecina,
ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā nav gaidāms terorisma draudu
pieaugums, tāpēc nozīmīgākais risks arī turpmāk būs atsevišķu
Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanās un iesaistīšanās
teroristiskās aktivitātēs, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM)
sagatavotā Latvijas pretterorisma stratēģija 2021.-2026.gadam.
Latvijā terorisma
draudu līmenis ir zems. Nozīmīgākos riskus rada atsevišķu
personu radikalizēšanās, kontaktu veidošana ar ekstrēmistisku un
teroristisku organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie
Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri iepriekš aizceļoja uz
Sīriju un Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam
“Daesh”.
Līdz šim Latvijā
dzīvojošo musulmaņu kopienas darbība nav veicinājusi
radikalizācijas tendenču pieaugumu. Tomēr Valsts drošības
dienesta (VDD) redzeslokā regulāri nonāk atsevišķas personas,
kuras izrāda interesi par teroristu organizācijām un islāma
radikālo interpretāciju. Šo personu interesi lielā mērā nosaka
kontakti starptautiskajā vidē.
Viena no galvenajām
radikalizācijas riska grupām joprojām ir jaunie musulmaņi jeb
konvertīti. Latvijas musulmaņu kopienas lūgšanu namos sludinātā
islāma interpretācija neveicina konvertītu radikalizāciju.
To vairāk ietekmē
personīgie un ārējās vides apstākļi, piemēram, nonākšana
etnisko musulmaņu ietekmē, kuri pārstāv radikālo islāma
interpretāciju, un uzticēšanās viņu sludinātajai mācībai.
Vienlaikus
stratēģijā norādīts, ka VDD redzeslokā nonākušo musulmaņu,
tostarp to, kuri ir pieņēmuši islāma radikālo interpretāciju,
iespējamā iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs Latvijā vai
ārvalstīs šobrīd ir vērtējama kā zema.
Ekstrēmistiski
orientētu organizāciju radītie terorisma draudi Latvijā ir zemi.
Tomēr līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā
radikalizācijas pazīmes ir konstatētas ne tikai islāma radikālās
interpretācijas, bet arī citu ideoloģisko virzienu atbalstītāju
vidē.
VDD redzeslokā ir
nonākušas atsevišķas garīgi nelīdzsvarotas personas, kuras,
iedvesmojoties no internetā pieejamajiem teroristu propagandas
materiāliem, ir iesaistījušās teroristisku uzbrukumu plānošanā.
Latvijā kopumā
ekstrēmistu vide ir pasīva un aktīvistu darbības ir vērstas uz
savstarpēju sadarbību un aktīvu sociālo tīklu izmantošanu. Šo
vidi pārsvarā turpina pārstāvēt tā saucamie “skinhedi”
un neonacisti, kurus vieno kopīga interese par ekstrēmistiskām
idejām un organizācijām.
Aktīvisti nereti
sociālajos tīklos izplata kritizējošu informāciju par islāma
radikāļiem, kā arī pret imigrantiem, citas ādas krāsas
cilvēkiem un seksuālajām minoritātēm. Ekstrēmistu vides
pārstāvji nereti pievēršas dažādām sazvērestības teorijām
un to aizsegā cenšas pievērst citus sabiedrības locekļus savām
idejām.
Šādu ideju,
tostarp sazvērestības teoriju, izplatība sociālajos tīklos
varētu veicināt atsevišķas sabiedrības daļas, īpaši jauniešu,
radikalizāciju. Savukārt tas var novest pie ideoloģiski motivētu
noziegumu skaita pieauguma, teikts stratēģijā.
Tāpat Latvijā
darbojas arī atsevišķi kreisi orientēti ekstrēmisti, kas sevi
asociē, piemēram, ar tā saucamajiem nacionālboļševiku un tā
saucamās “Atifas” idejām. Aktīvisti nereti sociālajos
tīklos izplata saviem vēstījumiem atbilstošu informāciju ar
mērķi graut demokrātisko iekārtu Latvijā.
Prognozes liecina,
ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā nav gaidāms terorisma draudu
pieaugums. Līdz ar to nozīmīgākais risks arī turpmāk būs
atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanās un
iesaistīšanās teroristiskās aktivitātēs.
Pēdējo gadu
pieredze gan skaidri parāda, ka terorisma draudu attīstību Latvijā
ietekmē arī notikumi Eiropā un pārējā pasaulē, ko apliecina
vairāku Latvijas iedzīvotāju tieša iesaistīšanās bruņotajā
konfliktā Sīrijā un Irākā. Interneta un brīvās ceļošanas
sniegtās iespējas šos riskus nākotnē tikai pastiprinās.
“Kontekstā arī
kopējām terorisma attīstības tendencēm Eiropā arī Latvijā,
pieaugošo sazvērestības teoriju un naida runas izplatību arī
atsevišķi labējā un kreisā spārna ekstrēmisti saglabās
radikalizācijas potenciālu,” teikts dokumentā.
Foto: no arhīva
