Bez pasūtītāju
atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams,
trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē
sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas
departamenta vadītāja Olga Feldmane.
“Kartelī ir
jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem,
ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu
vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju
atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama,”
teica Feldmane.
Viņa uzsvēra, ka
ne vienmēr tā ir bijusi ļaunprātība no pasūtītāju puses.
Bieži vien tā ir bijusi nezināšana, vai arī labticīga
konkurences sašaurināšana, aizstāvot savas pasūtītāja
intereses.
Feldmane uzsvēra,
ka nepieciešams rīcības plāns Publisko iepirkumu likuma
pilnveidošanai, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.
No EM puses tiek
veikti divi darbi – vadlīnijas iepirkuma kvalifikācijas prasību
izvirzīšanai būvdarbu veicējiem un tipveida noteikumi par
publisko iepirkumu būvdarbu līgumu nosacījumiem.
“Nereti
publiskajos iepirkumos būvdarbu veicējiem tika izvirzītas
pārmērīgas finanšu prasības, kas radīja iemeslus karteļa
sarunām. Tāpat šīs prasības nedeva iespēju mazākiem uzņēmumiem
pieteikties iepirkumos,” uzsvēra Feldmane.
Viņa piebilda, ka
kartelis ir “nožēlojama” situācija, taču atgādināja,
ka atklāto karteļa vienošanos nevajadzētu vispārināt uz visu
nozari. Feldmane uzsvēra, ka būvniecībā strādā vairāk nekā
5000 uzņēmumu, no tiem aptuveni 100 ir lielie uzņēmumu, kas veic
ģenerāluzņēmēju darbu.
Jau ziņots, ka par
būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES)
līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro
finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio
raidījumā “Krustpunktā” sacīja Centrālās finanšu un
līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka
CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt
iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek
piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas
kopējā summa vēl pieaugs.
Tāpat ziņots, ka
Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa
dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo
līgumsummu 686 989 991 eiro, iepriekš preses konferencē sacīja KP
Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Starp lielākajiem
publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā
Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles
“Latvija”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras
pils “Ziemeļblāzma”, Okupācijas muzeja iepirkumus.
Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja
tirdzniecības centra “Akropole” būvniecību,
tirdzniecības centra “Alfa” būvniecību un “Rimi”
loģistikas centra būvniecību.
No Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku
audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības
komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam
kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un
veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus
iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90
iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite.
Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā
“Jūraslīcis”, Jūrmalā.
KP arī informēja,
ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts
būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.
KP desmit būvnieku
kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16
652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem
uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas
energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”,
SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA
“RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK
Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS
būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika
piespriests.
Procentuāli
lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma –
6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem. “Re & Re”
piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet “Skonto
būvei” – 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4%
apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots
četriem uzņēmumiem. “LNK Industries” piemērots sods 3
711 491,28 eiro apmērā, “Merks” – 2 688 950,79 eiro
apmērā, “Arčers” – 1 998 412,02 eiro apmērā un “Abora”
– 1 115 910 eiro apmērā.
“Latvijas
energoceltniekam” piemērots naudas sods 5,3% apmērā no
iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579,41 eiro, “Rere būvei”
– 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet “Velvei”
– 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
Foto: no arhīva
