Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris nesen uzkurināja diskusiju par vakcinēšanās drošumu pusaudžiem un jauniem vīriešiem. Viņš, izmantojot ASV datus, norādīja, ka šajā iedzīvotāju grupā risks saslimt ar miokardītu jeb sirds muskuļa iekaisumu pēc vakcīnas ir lielāks nekā iespēja nonākt slimnīcā pēc inficēšanās ar Covid-19. Šādi dati tiešām pastāv, taču eksperti norāda, ka Covid-19 pārslimošana saistās arī ar citiem riskiem, tajā skaitā jau minēto miokardītu, kas saslimušos apdraud biežāk nekā vakcinētos.
Kas ir miokardīts?
Retos gadījumos vakcīnas, iespējams, saistītas ar miokardītu (sirds muskuļa iekaisumu) un perikardītu (sirds ārējā apvalka iekaisumu), par to informējusi arī Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Parasti šādi iekaisumi attīstās infekcijas vai imūnas saslimšanas rezultātā, tajā skaitā pēc pārslimota Covid-19. Simptomi ir grūtības elpot, palielināts sirdsdarbības ātrums un sāpes krūtīs. Slimība parasti pāriet pati vai arī to iespējams ārstēt.
Ja miokardīts vai perikardīts saistīts ar vakcināciju, to parasti novēro divu nedēļu laikā pēc otrās “Pfizer/BioNTech” vai “Moderna” devas, raksta ZVA. Blakne biežāk skar jaunus vīriešus. Latvijā līdz šim apstiprināti pieci miokardīta gadījumi pēc vakcinācijas iedzīvotājiem 12–35 gadu vecumā. Vēl vienā gadījumā cilvēkam 50–59 gadu vecumā diagnoze nav skaidri apstiprinājusies. Visi pacienti ir izveseļojušies vai turpina izveseļošanos.
Pētījumā ASV analizēti divu miljonu vakcinēto cilvēku dati. No viņiem 57 saskārās ar miokardītu vai perikardītu. No tiem kopumā 32 gadījumos pacienti nonāca slimnīcā, bet viņus izrakstīja vidēji vienas vai divu dienu laikā. Nebija neviena nāves gadījuma. Arī Austrālijas valdības 30. jūlijā dokumentā norādīts, ka vairumu pacientu vajadzēja hospitalizēt, taču saslimšana bija viegla. Izraēlā no decembra līdz maijam konstatēti 275 miokardīta gadījumi, tie parasti saistīti ar īslaicīgu hospitalizāciju, taču 95% gadījumi uzskatīti par viegliem, apkopojusi valsts Veselības ministrija. Taču ziņots arī par diviem, iespējams, ar vakcīnām saistītiem nāves gadījumiem, raksta žurnāls “Science”.
Kas riskantāk jaunam vīrietim – vakcinēties vai pārslimot?
Keris par miokardītiem runāja Rīga TV24 raidījumā “Dienas personība”. Viņš salīdzināja miokardīta risku pēc vakcinācijas ar iespēju attiecīgā vecuma jauniešiem nonākt slimnīcā pēc saslimšanas ar Covid-19. Vienlaikus Keris pauda pārliecību, ka vecumā virs 25 gadiem vakcinēties ir ļoti ieteicams, un piebilda, ka arī pats ir vakcinējies.
Keris sacīja: “Par cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, vairs tik viennozīmīgi apgalvot, ka vakcinācija ir droša, diemžēl nevar. Un šeit mēs nonākam pie tā svarīgā brīvprātības principa, ko jūs pieminējāt. (..) Konkrēti šajā gadījumā ir runa par miokardītiem un miokardītiem attiecībā uz modificētās ribonukleīnskābes tipa vakcīnām kā “Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”. Jaunākie ASV dati liecina, ka diemžēl tieši vīriešiem vecumā līdz 24 gadiem miokardītu risks ir aptuveni vienāds ar hospitalizācijas risku, bet vecumā līdz 17 gadiem miokardīta risks pēc pilnībā pabeigtas vakcinācijas diemžēl aptuveni sešas reizes pārsteidz hospitalizācijas risku.”
Šie riski salīdzināti arī arodbiedrības izplatītajā paziņojumā. Tam pievienota atsauce uz rakstu, kura autors savukārt balstījies uz datiem divās ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) prezentācijās. Tajās teikts, ka ASV par miokardītu vai perikardītu pēc vakcinācijas ziņojuši seši zēni 12–17 gadu vecumā un pieci vīrieši 18–24 gadu vecumā uz 100 tūkstošiem (prezentācijas 27. un 28. lapa). Ar Covid-19 hospitalizēto skaits vienā no saslimstības pīķa nedēļām ASV pirmajā vecuma grupā bijis trīs līdz sešas reizes mazāks, bet otrā – līdzīgs (prezentācijas 13. lapa). Šie dati atbilst tam, ko teica Keris. Jāņem vērā, ka hospitalizācijas datos nav izdalīts vīriešu un sieviešu skaits.
CDC pēc pašreizējiem datiem par hospitalizāciju rēķinājis arī nākotnes prognozi, kādi būs ieguvumi un riski no vakcīnām 120 dienu termiņā. Tajā miokardīta risks potējoties lēsts daudz zemāks nekā iespēja nonākt slimnīcā, ja cilvēks nav vakcinējies. Ar pieņēmumu, ka vakcīnai ir 95% efektivitāte pret hospitalizāciju, rēķināts, ka no tās varētu pasargāt 21,5 zēnus 12–17 gadu vecumā uz 100 tūkstošiem. Ar miokardītu saskartos 5,6–6,9 zēni uz 100 tūkstošiem. Arī visās citās vecuma grupās rēķināts, ka no hospitalizācijas pasargāto skaits būs lielāks, tāpēc ASV joprojām vakcināciju rekomendē arī jauniem vīriešiem. Sarunā ar “Re:Check” Keris šīs prognozes rezultātus noraidīja, sakot, ka tie ir tikai pieņēmumi. Viņš norādīja: “Pārlieku steigties ar jauniešu, it sevišķi zēnu, vakcinēšanu nevajadzētu. Tam mēs arī gribējām pievērst uzmanību.”
Saslimstot ar Covid-19, miokardīta risks vēl lielāks
Keris tātad ar vakcināciju saistītos miokardītus, kas ne vienmēr nozīmē pacienta hospitalizāciju, salīdzina ar hospitalizāciju pēc saslimšanas ar Covid-19. Taču eksperti norāda, ka jāņem vērā arī pārējās sekas, kas var rasties, ja saslimst ar Covid-19. Piemēram, iespēja saskarties ar to pašu miokardītu jauniešiem ir lielāka saslimstot, nevis vakcinējoties, uzsver ZVA. Aģentūra norāda uz pētījumu, kurā aprēķināts, ka 12–17 gadu vecuma grupā miokardīts pēc pārslimošanas skar 87,6 zēnus uz 100 tūkstošiem. Meitenēm šajā vecuma grupā risks ir ievērojami mazāks – 21,3 uz 100 tūkstošiem. Pēc aplēsēm pētījumā, risks saslimušajiem ir apmēram sešas reizes augstāks nekā pēc vakcinācijas. Tas ZVA licis secināt: “Vakcinācijai pret Covid-19 saglabājas pozitīvs ieguvuma un riska līdzsvars cilvēkiem vecumā no 12 gadiem.” Keris sarakstē ar “Re:Check” šī pētījuma secinājumus par lielāku miokardīta risku pēc saslimšanas pēc būtības neapstrīdēja, taču norādīja, ka tas publicēts mēnesi pēc arodbiedrības paziņojumā citētās publikācijas.
Pagājušonedēļ šiem riskiem veltītā preses konferencē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis sacīja, ka kardiologi ziņas par miokardītu kā iespējamo vakcīnu blakni neuztver vieglprātīgi. Viņš skaidroja, ka miokardīta vai perikardīta diagnoze kardioloģijā ir “sarkanais karogs”: “Tas var vest uz divām ļoti nopietnām problēmām – sirds mazspēju un sirds aritmiju.” Tomēr viņa pieredzē pacienti pēc vakcinēšanas un pārslimošanas atšķiras. Trušinskis analizējis visus sešus miokardīta gadījumus Latvijā pēc vakcinācijas un sarunā ar “Re:Check” uzsvēra, ka šie pacienti ne ar kādām smagām sekām nav saskārušies. Pacientiem, kas pārslimojuši Covid-19, sekas esot bijušas daudz smagākas. Šajā gadījumā runa gan ir par pieaugušiem cilvēkiem.
Ir arī citas sekas
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras pētniece Mirdza Kursīte “Re:Check” vēl iesaka ņemt vērā tā sauktā ilgā Covid risku, kad slimības simptomi var saglabāties arī vairākus mēnešus.
Dati par ilgā Covid izplatību pārslimojušo bērnu vidū atšķiras. Augusta sākumā medicīnas žurnālā “The Lancet Child and Adolescent Health” publicētā pētījumā noskaidrots, ka no 1734 saslimušajiem bērniem Lielbritānijā 5–17 gadu vecumā 4% simptomi bija ilgāk nekā mēnesi, bet 2% – ilgāk nekā divus. Visbiežāk piedzīvotas galvassāpes un nogurums, retāk – kakla sāpes un ožas zudums. Vecāki bērni slimoja ilgāk. Savukārt Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs aprīlī publicēja datus, ka trīs mēnešus pēc slimības kādi simptomi saglabājās 7,4% bērnu 2–11 gadu vecumā, 8,2% bērnu 12–16 gadu un 11,5% jauniešu 17–24 gadu vecumā.
Kā rīkojas citas valstis?
Pētījumā Lielbritānijā norādīts, ka intensīvās terapijas nodaļā nonāk divi bērni no 50 tūkstošiem, bet nāves risks ir diviem no miljona – tas ir daudz mazāk nekā pieaugušiem un veciem cilvēkiem. Tā kā bērni reti smagi slimo ar Covid-19, dažādās valstīs atšķiras ieteikumi vakcinācijai. Latvijā vakcināciju bērniem 12–15 gadu vecumā sāka jūnijā. Imunizācijas Valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādījusi, ka nav datu, kas apšaubītu vakcīnas izmantošanu bērniem. Tā īpaši ieteicama bērniem ar hroniskām vai onkoloģiskām saslimšanām. Tajā pašā laikā viņa norādījusi, ka svarīgāk vakcinēt nevis veselus bērnus, bet pieaugušos un iedzīvotājus riska grupās.
Bērnus vakcinē arī ASV. CDC par bērnu un pusaudžu vakcināciju norāda: “Potenciālie ieguvumi no Covid-19 vakcīnas atsver zināmos un potenciālos riskus, tajā skaitā iespējamo miokardīta un perikardīta risku.” Arī vairums ES valstu piedāvā potēt bērnus no 12 gadu vecuma – tā ir, piemēram, Vācijā, Portugālē, Somijā, Francijā, Itālijā.
Izņēmums ir Zviedrija, kur var vakcinēt bērnus no 16 gadu vecuma. Bērniem no 12 gadu vecuma vakcīnu piedāvā tikai tad, ja tiem ir kāda no noteiktām veselības problēmām. Atšķiras arī rekomendācijas Lielbritānijā – vadlīnijas šobrīd nosaka, ka ir neskaidrības par ieguvumiem un riskiem, ja bērniem nav veselības problēmu, tādējādi veseli bērni līdz 16 gadu vecumam netiek vakcinēti. Bērniem no 12 gadu vecuma ar veselības problēmām, kas paaugstina smagas saslimšanas risku, piedāvā saņemt abas vakcīnas devas. Savukārt pusaudžiem 16–17 gadu vecumā šobrīd piedāvā vienu vakcīnas devu.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz recheck@rebaltica.com.
